Mūsdienās šī funkcija tiek uzticēta televizoram, kurā var redzēt filmas, kuras nereti mēs paši neesam redzējuši. Mēs nezinām šo filmu autorus. Kas ir šie cilvēki? Vai viņi ir psihiski veseli vai slimi? Kādi ir viņu mērķi?
Bet daudzas filmas un multiplikācijas filmas liecina, ka autori un režisori, kas tās radījuši, ir vai nu psihiski slimi cilvēki, vai darbojas, ļaunu nodomu vadīti, veidojot bērnos cilvēku iznīcināšanas programmu. Cik ilgi mēs ļausim psihiski slimiem cilvēkiem kropļot mūsu bērnu psihi?
Šie vārdi nav nepamatoti apgalvojumi. Psihologi ir noskatījušies kilometriem lenšu ar ārzemju filmām un multiplikācijas filmām. Atzinums ir šāds, sistemātiska ārzemju, galvenokārt amerikāņu filmu skatīšanās noved pie dzimtas turpināšanas un mātes funkcijas izzušanas. Tādas īpašības kā tiklums, kautrība, nesavtība un biklums tiek izsmietas. Tas, ko šī video produkcija nodara mūsu bērniem, ietverams īsā formulējumā: "Intelektuāla un garīga samaitāšana".
Patiesībā tā ir problēma, kuru vajadzētu pacelt valsts un pasaules līmenī. Kāpēc tam nevelta uzmanību Kultūras vai Izglītības Ministrijas? Ko par to domā vecāki? Kas nostājas priekšplānā?
Daudzās amerikāņu filmās tiek tiražēts skaistules tēls, kura standarta iezīmes pāriet no vienas filmas otrā. Šis tēls zemapziņā veido tādas īpašības kā miesaskārība, cietsirdība un ļaunums, necieņa pret vecākiem cilvēkiem, savu vecāku nicināšana, sadisms un nodevība.
Amerikāņu varones kaujas, sit vīriešus un dara to ar iedvesmu un īpašu cinisku cietsirdību. Sievišķās īpašības tiek aizstātas ar vīrišķajām. Ja šīs īpašības attiecina dzīvē uz reālu cilvēku, iznāk kroplis. Interesanti ir tas, ka zēni izauguši savu otro pusīti meklē tieši ar šādām īpašībām. Vieni tēli nemanāmi tiek aizstāti ar citiem tēliem. Jaunie tēli, iesakņojušies bērna zemapziņā, dzīvē vadīs un ietekmēs viņu.
Atceroties epizodi no multiplikācijas filmas "Šreks", pārņem pārdomas par ainu, kurā varone iznīcina putniņu un no tā olām cep vēršaci. Interesanti šajā vietā ir pavērot bērnu reakciju, vai viņi par to smejas vai nesmejas. Ja smejas, tas jūs varat būt liecinieks tam, kā mainās cilvēka apziņa. Cik vienkārši, kaut kādi sveši ļautiņi, caur TV ekrānu maina bērna psihi, bet mēs, pieaugušie, neko nedarām. Ļaunākais ir tad, ja arī jūs šajā filmas vietā smējāties, jo tas nozīmē, ka jūsu psihe jau ir mainījusies. Tā nav tikai skaistas slepkavības aina. Tā ir dzīves devalvācija.
Bet tagad nedaudz par to, kā amerikāņi savās multfilmās propagandē seksu. Jā, tieši seksu! Runa ir par bērniem paredzētajām animācijas filmām.
Atcerēsimies padomju vai vēl vecākas krievu multfilmu varones Aļonuška, Nastinka, Vasiļisa... Viņas ir maigas, sievišķīgas, viņu kustības ir vijīgas un vieglas. Ieraugot jaunekli, viņas nosarkst un kautrīgi nolaiž acis. Ja šādā filmā varoņi skūpstās, tad skūpsts un lūpas netiek rādītas. Pati lielākā erotika - tā ir roku saskaršanās.
Amerikāņu varone ir fizioloģiska, daudzas ķermeņa daļas ir atkailinātas. Viņa ir aktīva, seksuāla un rupja. Skūpsts gandrīz vienmēr tiek atklāti parādīts. Ir redzamas ne tikai lūpas, bet arī mēle. No tiklības tur nav ne miņas. Bet tiklība taču ir viena no svarīgākajām ne tikai meiteņu, bet arī jaunekļu īpašībām. Seksuālā partnerība taču nenozīmē ne ģimenes izveidošanu, ne dzimtas turpināšanu.
Statistika liecina, ka sešdesmitajos gados 80 % skolu absolventes bija jaunavas. Tagad 80 % vienpadsmito klašu skolnieču vairs nav nevainīgas.
Pat visprogresīvākie psihologi uzskata, ka bērniem paredzētajās animācijas filmās nekādā gadījumā nedrīkst rādīt erotiku, jo tas ātrāk nekā vajadzētu atmodina dažus zemapziņas centrus, kam bērns ne morāli, ne fiziski vēl nav gatavs.
Paskatīsimies uz mātes tēlu. Izrādās, ka dažās ārzemju animācijas filmās pozitīvs mātes tēls sastopams tikai dzīvnieku vidē. Tajās filmās, kur attēloti pieaugušie, nav neviena tādas mātes tēla, kuru maza meitenīte gribētu atdarināt. Neviena! Padomājiet par to! Bet sievietes un mātes tēls - tas faktiski ir Pasaules, Zemes un Visuma tēls.
Bērniem patīk skatīties multenītes, bet mēs, vecāki, nedrīkstam vienaldzīgi attiekties pret to, ko viņi skatās, tāpēc, ka skaistā iepakojumā dažkārt var būt kaitīgs saturs. Un, ja mēs tam nepretojamies, tas nozīmē to pašu, ko virtuvē pašā redzamākajā vietā novietot skaistu pudelīti ar indi. Turklāt vēl mudināt bērnu, lai viņš pieiet pie galda. Mēs paši taču ieslēdzam televizoru un aicinām bērnu skatīties.
Bet, ko lai dara, ja bērnu vārda tiešā nozīmē nevar atraut no televizora?
- Paši mazāk skatieties televizoru, vēl jo vairāk bērnu klātbūtnē.
- Strikti izraugieties filmas, kuras skatīties, paskaidrojiet, iemāciet bērnus domāt un analizēt.
Ja vēlies nosūtīt jautājumu reiki speciālistei, raksti uz e-pastu: sieviete@delfi.lv.