Jans Jāņa vietā
Es jūtos kā sapnī, atzīst Delfi satiktā Kristīne (36), kuras kāzas ar holandieti Janu plānotas šajās Lieldienās. Tikai nesen Jans viņai atzinies, ka patiesībā Latvijā ieradies jaunās valsts programmas iedvesmots. Tās slepenais protokols paredz, ka uz Latviju pārcelties strādāt tiek mudināti vīrieši vecumā no 25 - 45 gadiem, juridiski brīvi, tādi, kuriem nav lielas parādsaistības viņu dzimtenē un tādi, kuri var darīt savu maizes darbu arī svešā valstī - pārsvarā tie ir datorspeciālisti, augsta līmeņa banku darbinieki, ES ierēdņi, juristi, žurnālisti.
Jans ir IT speciālists un programmēt viņš varot kaut no vientuļas salas okeānā, ja vien tur ir dators un interneta pieslēgums. Potenciālajiem preciniekiem (tāpēc saīsināti diplomātu un valdības ministru aprindās šī programma ieguvusi segvārdu PP) jābūt ar augstāko izglītību, materiāli nodrošinātiem un pirms ierašanās Latvijā jāapgūst pamatkurss latviešu valodā. Tieši valodas prasme bija pirmā, kas tik ļoti izrunāja Kristīni. Atšķirībā no kautrīgajiem latviešu večiem, kuriem ir drosme uzrunāt sievieti tikai tad, kad paši ir krietnās burās, Jans man pienāca klāt Dailes teātra starpbrīdī bufetē, pieklājīgi pavaicāja, vai drīkst piesēst pie mana galdiņa un tad jautāja, kā man patīk izrāde. Tā arī mēs iepazināmies, atzīstas sieviete.
Tālākais jau noritējis strauji, Ziemassvētkos ar Janu iepazīstinājusi savus vecākus. Un pie mūsu mājas eglītes, nometies uz viena ceļa, viņš lūdza manu roku. Tas bija tik aizkustinoši. Līdz šim man likās, ka tā mēdz būt tikai salkanās filmās. Jans ir saprotošs, mīļš, viņš ir spējīgs uzturēt ģimeni, pats lieliski gatavo, no grādīgajiem bauda tikai vīnu un kolosāli saprotas ar manu tēti. Jau pirmajā pazīšanās vakarā abi atklāja kopīgas intereses - proti, makšķerēšanu. Un tagad nevar vien sagaidīt, kad upes būs brīvas no ledus vākiem un abi varēs doties uz copi. Tikai nesen Jans Kristīnei atzinās, ka darbu Latvijā meklējis arī jaunās PP programmas iedvesmots Es negribu, lai mūsu laulības dzīvē ir kāds noslēpumu akmens - viņš saka lēnā, bet labā latviešu valodā. Jans Kristīnei atzinies, ka valodu iemācījies jau Holandē, iepriekš izturos atlasi uz kursiem, kurus apmaksā Latvijas valsts un kuru mērķis ir mudināt vīriešus pārcelties uz dzīvi Latvijā, apprecēt šejienes sievietes un parūpēties par demogrāfijas krīzes risinājumu. Kristīne nemaz nedusmojās. Par ko man dusmoties? Par to, ka mans vīrs tik lieliski zina latviešu valodu vai par to, ka mums vēl pienākas 5000 eiro prēmija? Viņa mulsi smaida. Šī slepenā PP programma ir pirmais reālais solis, ar kuru es jūtu, ka valsts tiešām par mani rūpējas. Pie kam - kāzās esam lūguši arī visus Jana neprecētos draugus un visas manas neprecētās draudzenes. Kas zina, vai drīzumā nesekos vēl kāzu bums. Man ir 36 gadi, esmu totāli vīlusies savās iepriekšējās attiecībās. Ar Jāni kopā nodzīvoju 6 gadus un to laikā viņš ne reizi manus mājienus par kāzām neuztvēra nopietni. Kur tev jāstiedzas? Priekš kam jāsmērē papīri? Vai tad kāzas ko maina? Tā viņš atrūca. Jans gan uzskata, ka laulība ir loģisks turpinājums draudzībai. Un, ja tests nemelo, tad pēc 7 mēnešiem mēs jau būsim trīs, man sarunas beigās pačukst topošā sieva.
Amatpersonas klusē kā partizāni
Lai gan jaunajai programmai piešķirts prāvs finansējums (latviešu valodas kursi vīriešu mītnes zemēs un 5000 eiro prēmija katram, kurš latvieti apprec un kļūst par tēti), no premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") par šo precinieku programmu izdevās iegūt vien strupu paziņojumu - Es šīs ziņas nedz apstiprinu, nedz noliedzu. Līdz šim visi ar PP programmu saistītie dokumenti valdībā skatīti sēdes slēgtajā daļā un tādēļ informācija par tik apjomīgu un unikālu projektu līdz presei nebija nonākusi. Slepenības plīvurs paredzēts arī tāpēc, lai sievietes to neuztvertu kā vergu tirgu, proti, lai viņas ārzemnieku aizraušanos ar sevi neuztvertu tikai kā rotaļu. Jo noteikumi ir ļoti stingri un naudas izmaksu paredz tikai pēc pirmā bērna dzimšanas. Tajā paša laikā interese ārvalstīs ir liela un vīrieši sarosījušies mainīt savu dzimteni pret Latviju.
Jans stāsta, ka Holandē uz latviešu valodas kursiem rindā jāgaida 7 mēneši, Lielbritānijā jau gads, bet somi ir pārāk slinki, lai mācītos un pārceltos uz Latviju, tāpēc daudzi zviedri braukājot uz kursiem Somijā, jo pašu mājās jāgaida garā rindā. Jans saka - Ja godīgi, jūsu vīrieši ir baigie muļķucīsiņi (Muļķudesas - viņu izlabo Kristīne)! Jums ir kolosālas sievietes - gudras, koptas, tik skaisti ģērbjas, visas strādā, pašas par sevi rūpējas. Jums vajadzētu redzēt, kā ir ārzemēs - tikai džinsu bikse un džinsu bikse . Es tik daudz svārku un kleitu savu mūžu nebiju redzējis kā Latvijā! Jans uzskata - ja agrāk būtu zinājis, cik lieliskas ir latviešu sievietes un kādi nūģi ir viņu potenciālie vīri, viņš šurp būtu devies arī bez PP programmas mudinājuma. Tagad Jans raksta e-pastus draugiem un mudina pēc iespējas ātrāk apgūt latviešu valodu un doties šurp. Arī ar dzimto Hāgu saite nav zudusi - visos airBaltic desertos Jans nopērk biļetes un dodas apciemot savus vecākus vairākas reizes gadā. Dzīvojot Holandē, tas nav noticis biežāk.
Demogrāfi - tas ir risinājums
Ne vien Kristīne un viņas draudzenes, bet arī demogrāfs Ilvars Pļava atzīst, ka šis ir lielisks risinājums. Pirmkārt - dzimstība šobrīd ir katastrofālā līmenī. Otrkārt - latviešu vīrietim ir ļoti zema spermas kvalitāte, ko viņš pats ir sabojājis, dirnēdams uz dīvāna un dzerdams alu, lūrot hokeja mačus tā vietā, lai ar sportu un veselīgu dzīvesveidu nodarbotos pats. "Latviešu veči kūp kā dūmeņi, viņiem ir slikti, nesalaboti zobi, nošķukušas bikses un pašapziņa" - tik skarbs ir Pļava. Un nu nāk svaigas asinis - eiropieši, kuri gatavi pārcelties uz Latviju, kļūt par gādīgiem vīriem un tēviem, risināt mūsu bērnu (un nākotnē - darba spēka un nodokļu maksātāju) problēmas un vēl pacelt mūsu sievietēm pašapziņu. "Es varu tikai pateikt - lai veicas! Šī ir lieliska programma, oriģināls risinājums un man nav skaidrs, kādēļ valdības vadītājs kautrējas atzīt, ka šis tiešām ir šīs, savā ziņā tik neveiksmīgās valdības, visveiksmīgākais projekts", tā Pļava. Demogrāfs gan apšauba, ka izdosies uz Latviju rekrutēt 300 000 potenciālo precinieku, kā ierakstīts programmas vadlīnijās. Bet, pat ja tie būs pāris simti vai tūkstoši - tieši tik laimīgi sieviešu vai ģimeņu mēs iegūsim. Un vai tas nav kolosāli?