Latvijā šķirties būs lētāk un vienkāršāk

Pagaidām pretestību iecerētie likuma grozījumi sastop vien juristu aprindās, savukārt citi eksperti uzskata, ka atvieglota laulības šķiršanas procedūra nepalielinās laulību šķiršanu bēdīgo statistiku, vēstī laikraksts.

Latvija jau ir viena no pirmrindniecēm pēc šķirto laulību skaita Eiropā. Taču turpmāk laulību varēs šķirt ne tikai tiesā, kā tas ir pašlaik, bet arī pie zvērināta notāra vai dzimtsarakstu nodaļā, kas faktiski nozīmē vienkāršāku un lētāku laulības laušanu. Minētās izmaiņas paredz varas gaiteņos virzību sākušie grozījumi Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā.

Pērn pirmās instances tiesās saņemts 5621 laulības šķiršanas pieteikums, un aptuveni puse no visām lietām bijušas bezstrīdus, liecina Tieslietu ministrijas dati. Turpmāk šādos gadījumos - kad starp pusēm nepastāv strīds - laulību šķirtu zvērināts notārs vai dzimtsarakstu nodaļas amatpersona.

Kā skaidro sociālantropoloģe Aivita Putniņa, Latvijā jau vēsturiski ir bijusi salīdzinoši liberāla attieksme pret šķiršanos. Šķirto laulību skaits ir pietiekami augsts, un jebkurš no mums savu radu vai draugu pulkā pazīst cilvēkus, kuri ir piedzīvojuši ģimenes iziršanu. Tādēļ šķiršanās kļūst par arvien normālāku lietu, un pret to nav izstrādājusies noraidoša attieksme.

Vienkāršota laulības laušana stabilas ģimenes neizjauks, ir pārliecināta sociālantropoloģe. Šķiršanos skaits gan iešot uz augšu, jo tie pāri, kuru attiecības varbūt sen sairušas, nu varētu izšķirties, pieliekot punktu arī juridiski. "Latvijā pietiekami daudz cilvēku juridiski atrodas vēl iepriekšējā laulībā, bet jau izveidojuši jaunas ģimenes un viņiem ir bērni. Līdzekļu trūkuma dēļ viņi nav varējuši nokārtot šķiršanos un reģistrēt jaunās attiecības," piebilst A. Putniņa. Viņa uzskata, ka jauninājums ļautu atrisināt šo situāciju un, iespējams, pat veicinātu jaunu laulību noslēgšanu.

"Īstu laulību vispār nevar šķirt," šādu nostāju laikrakstam paudis Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, "bet, ja tā ir nederīga laulība, tad ir šķirama, un baznīca nevienam nepārmet, kurā vietā to šķir". Arī Rīgas Mārtiņa draudzes mācītājs un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Garīgā personāla un draudžu lietu daļas vadītājs Andris Krauliņš norāda, ka "baznīca ļoti nelabvēlīgi skatās uz laulības šķiršanu principā, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir. Mēs, pieņemot lēmumu, bieži vien kļūdāmies, tāpēc ir svarīgi, ka cilvēki var nokārtot šķiršanos ne tik ilgi, gari un sarežģīti. Jāatceras, ka cietēji ne vienmēr ir pieaugušie, visvairāk cieš bērni."

Skeptiski uz vienkāršotu laulību šķiršanu raugās zvērināts advokāts Ralfs Šķerbergs: "Tajos gadījumos, kad abi laulātie grib šķirt laulību un uzskata, ka viņiem nav strīdu par mantu un bērniem, vēlāk atklājas, ka viņi tomēr nevar vienoties par visu un šie strīdi jāskata tiesai." Tas nozīmē, ka, aizejot pie notāra un izšķirot laulību, pēc tam tik un tā būšot jāgriežas tiesā un jārisina strīdi. Turklāt viņš norāda, ka, ņemot vērā dzimstības samazināšanos, svarīgi būtu saglabāt pēc iespējas vairāk laulību. "Tiesas praktiski vienmēr dod iespēju pusēm samierināties, un bieži vien, pateicoties tam, laulības netiek šķirtas," skaidro R. Šķerbergs, "tāpēc paliek jautājums: vai notāri un dzimtsarakstu nodaļas būs ieinteresēti, lai laulība netiktu šķirta?"

Neatkarīgās uzrunātie demogrāfi Pārsla Eglīte un Ilmārs Mežs gan norāda, ka runām par dzimstības rādītāju pasliktināšanos līdz ar atvieglotu laulību laušanu nav pamata. "Drīzāk, zinot to, ka būs vieglāk izšķirties, kāds svārstīgs pāris beidzot nolems apprecēties," piebilst I. Mežs. Savukārt citiem pāriem tas ļautu juridiski nokārtot vecās un varbūt pēc tam noformēt jaunās attiecības, un tieši šīs jaunās ģimenes radītu atvases, uzsver demogrāfs.

Paredzēts, ka grozījumi likumos varētu stāties spēkā 1. decembrī.