Mani ļoti uzrunāja raksts "Garīga krāpšana sāp vēl vairāk", ko bija ierosinājusi kādas lasītājas vēstule. Un man radās šādas sāpīgas, manā personiskajā pieredzē balstītas pārdomas. Kāpēc tad, kad ir runa par mīlestību ārpus laulības, sabiedrība iedalās "puritāņos" un "apkārtlaidējos"? Pirmie ar svētu sašutumu deklarē, ka tikumīgi ir sargāt ģimenes saites jebkuriem līdzekļiem, otrie – ka no dzīves vajag ņemt visu, ko tā dod, un nevienu izdevību "nolaist pa kreisi" nevajag laist garām.
Bet, ja nu absolūtā taisnība nav ne vieniem, ne otriem? Ģimene ir svēta un ārlaulības attiecības, ja tās ir dēku meklēšanas vai "gadījuma garām nelaišanas" rezultāts, ir nosodāmas. Bet ja nu tās nav vienkārši fiziskas attiecības ārpus laulības, bet mīlestība? Un, ja nu šī mīlestība ir radusies tāpēc, ka laulībā ir bijušas ciešanas daudzu gadu garumā? Varbūt vainīgs nav tas, kurš iemīlējies, bet tas, kurš daudzus gadus bijis nelabojams egoists un tagad vēl pieprasa mīlestību, kas viņam pienākas "ar likumu"?
Un viegli ir sludināt, ka ir vai nu jāpaliek ģimenē vai jāiet prom. Ģimeni sagraut nav viegli ne emocionālā (jo nav jau bijis tikai sliktais), ne praktiskā ziņā. Jā, tieši praktiskā. Nezin kāpēc skaitās sliktais tonis atzīt, ka dzīvei ir arī praktiskā puse, ka ir vajadzīga nauda, lai būtu ēdiens, drēbes, jumts virs galvas. Un ja ir bērni, tad nevar par to nedomāt.
Var vīpsnāt par cilvēkiem, kas nešķiras dzīvokļu, kredītu vai kopīga biznesa dēļ, bet praksē reti kurš no vīpsnātājiem var tā vienkārši pateikt: "Es mīlu! Es aizeju!" un nedomāt par šīm lietām. Un, protams, ar gadiem nāk arī bailes pazaudēt pierasto: jā, te es jūtu diskomfortu, bet tas ir kaut kas savs, pierasts, pazīstams. Un ja nu es aiziešu, bet tur būs sliktāk?
Jā, nezin kāpēc cilvēki ir ļoti dedzīgi uz nosodīšanu, taču varbūt kāds psihologs gribētu ne konkrētu padomu konkrētai situācijai dot, bet uzrakstīt par šīm tēmām - cik neviennozīmīga ir dzīve: ka mīlestība ārpus laulības nav tikai netikums un izlaidība, ka nevēlēšanās šķirties dēļ kopīga biznesa nav merkantilisms un dvēseles aprobežotība, ka bailes zaudēt pierasto nav tikai rupjš egoisms.
Ar cieņu,
Sieviete.