Jautājums: Man šķiet, ka es sajukšu prātā. Iet jau otrais gads kopš uzzināju, ka vīrs mani krāpj. Es nevaru samierināties ar to un netieku tam pāri. Ko lai es daru?
Atbild psiholoģe Benita Griškeviča:
Tu esi gadu dzīvojusi šajā situācijā. Tev droši vien ir sajūta, ka tava un bērnu dzīve tiek postīta un trūkst spēka. Bet jūs neesat izšķīrušies. Tātad iemesli nešķirties ir jums abiem. Un rūpes par bērniem ir tikai viens no tiem. Tu labi zini, ka vecāki var gādāt par bērniem arī tad, ja nedzīvo kopā, un mātēm tas nav jādara vienām.
Es tev pastāstīšu kādu stāstu.
Reiz dzīvoja vīrs un sieva. Itin laimīgi viņi dzīvoja, tomēr vīram kaut kas nedeva miera. Viņš alka ķert zivis. Bet mājas tuvumā nebija nevienas ūdens krātuves, kur varētu remdēt savu kāri. Kad viņi bija tikko precējušies, rudeņos tirgū tie mēdza nopirkt karpas un ielaist savā vannā. Vīrs skatījās uz druknajām peldētājām, ieelpoja dūņaino smaržu, skāra viņu spuras un sānus, lūkojās uz viņu atplestajām mutēm un laimīgi smējās. Tad viņš devās pie sievas, pieskārās viņas gleznainajam augumam ar savām pēc zivīm smaržojošajām rokām un bija laimīgs, jo viņam piederēja visskaistākā, vissmaržīgākā zivs pasaulē. Tā bija labi.
Gāja laiks, un karpas viņu vannā parādījās retāk, vanna bija vajadzīga mazuļiem, tajā allaž bija kāda bļoda ar veļas gabalu. Bet kaislīgie sapņi pēc zivīm vīru neatstāja, un viņš laiku pa laikam sāka nozust, lai mērotu tālu ceļu pie ūdeņiem. Tikai tad viņam bija miers un viņš varēja atkal dzīvot kādu laiku mājās, ja brīdi pa brīdim spēja uzgriezt tam visam muguru un nodoties zivīm. Sieva allaž bija nelaimīga, kad vīrs devās prom, viņa skuma par to, ka vīra acis nav pievērstas tikai viņai vien un bērniem. Naktīs, kad vīra nebija mājās, viņai rādījās sapnis par to, ka viņa pati ir zivs.
Sajukt prātā, tas ir kaut kas biedējošs, bet dažkārt varbūt arī iekārota, ekskluzīva iespēja uz mirkli atteikties no kontroles pār savu dzīvi, pār ikdienu, būt jūtīgai, neprātīgai. Tu esi gadu dzīvojusi šajā situācijā un skatījusies uz to. Es tev piedāvāju vienu traku skata punktu: paraugies uz vīra sānsoli kā uz mēģinājumu saglabāt laulību. Kādas vajadzības viņš dodas piepildīt ārpusē?
Ja nevari rast atbildi uz savu jautājumu mūsu rakstu arhīvā, vēstuli sūti “Delfi Sievietēm” redakcijai uz e-pasta adresi sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
