Jautājums: Mēs ar vīru esam precējušies gandrīz 15 gadus. Apprecējāmies, jo biju stāvoklī, man bija 18 gadi, viņš pēc armijas. Līdz dzemdībām viss seksuālajā dzīvē bija kārtībā, pēc dzemdībām gandrīz 13 gadus es biju vēsa. Vīrs mīlēja iedzert un ar manu vēsumu bija vēl viens iemesls kāpēc būtu jādzer, jo pirmais bija, ka nevar atteikt, ja piedāvā iedzert.

Vārdu sakot, mūsu laulības dzīvē viss gāja raibi, bet man bija viena vēlēšanās - nekad nešķirties, jo vecāki bija šķīrušies un to es sāpīgi pārdzīvoju, kaut arī tētis bija tas sliktais, kas piedzēries sita mammu. Mūsu dzīvē vīram bija mīļākās, jo es biju vēsa pret viņu un tad arī man bija vīrieši, kaut arī varu droši teikt, ka īsti nezinu, kas ir orgasms un ne ar vienu man nebija tā īsti labi nedz morāli, nedz fiziski. Vīrs dabūja pārslimot ar dažādām ādas slimībām un alkoholismu un ir slims arī līdz šim, jo, kā zināms, alkoholisms nav ārstējams. Viņš pazaudēja labu darbu dzeršanas pēc, strādāja vēl citos, bet īslaicīgi, līdz pagājušogad devās strādāt par celtnieku uz Rīgu, tur viņš sastapās ar sievieti un pat sāka dzīvot ar viņu, es neko par šīm attiecībām nezināju, līdz viņš pats neizstāstīja, tā sieviete pat gaidīja no viņa bērnu, līdz man nezināmu apstākļu pēc izdarīja abortu.

Pa to laiku auga mūsu bērni, es ieguvu aukstāko izglītību un vēl tagad mācos maģistratūrā. Ieguvu labi apmaksātu darbu.

Vēl es nezinu kā un no kurienes caur vīru, viņa kārtējās dzeršanas dēļ, pēc kuras viņš tiek narkoloģijā un tad slimnīcā ar aizkuņģa dziedzera iekaisumu, ārsti atklāja sifilisu, kā konstatēja ārsti vaininiece esmu es.

Diemžēl man nav skaidrs kad tas notika, jo es strādāju pirmsskolas iestādē, kur katru gadu notiek pārbaudes un kāpēc slimība netika atklāta agrāk. Nu, bet lai nu tas paliek, es tikai gribēju atklāt, caur kādām nebūšanām ir izgājusi visa ģimene. Man liekas, visa mana dzīve ir vienkārši izcūkota. Vīrs, starp citu, piedeva man šo slimību, līdz aizbraukšanai darbā uz Rīgu mēs dzīvojām kopā.

Kad darba spiests vīrs atgriezās strādāt uz dzimto pilsētu, viņš atklāja patiesību par otru sievieti. Man nav skaidrs, kāpēc viņam radās vajadzība atgriezties ģimenē, pats teica, ka mīl mani. Jā un arī pa šiem gadiem mēs vairākas reizes bijām šķīrušies un atkal sagājuši. Pēc pēdējās reizes es izdzinu viņu prom no mājas, bet ar mani notika kaut kas ļoti savāds. Man sākās histērija, asaras bira bez apstājas, es vēlējos atgūt vīru. Vīrs kārtējo reizi gulēja slimnīcā, kad es atbraucu pie viņa un mēs izlīgām. Es ļoti centos - sev ļoti netipiski, sāku gatavot brokastis no rīta, centos, lai vienmēr būtu sagatavots ēdamais arī seksuālajā ziņā ar mani bija notikušas pārmaiņas, es ļoti vēlējos viņu un kļuvu pat par iniciatori mīlējoties. Agrāk es uzskatīju, ka arī vīrietis var mierīgi sagatavot ēst viņš nav ne ar ko labāks par mani un man nav jābūt tam grēkāzim, kas vienmēr ir atbildīgs. Es domāju, ka mēs esam līdztiesīgi. Tagad es saprotu, ka man no bērnības nav piemēra kā jādzīvo ar vīrieti, kas ir pilnasinīga ģimene, jo bērnība pagāja dzīvojot ar mammu. Patiesību sakot vīrs pat iemācīja mani gatavot.

Liekās, ka nu ir sākusies laimīga mūsu jaunā dzīve, bērni arī ļoti laimīgi, viņi ļoti pārdzīvoja mūsu šķiršanos, bet tad es nejauši uzzināju, ka vīrs turpina sazvanīties ar savu bijušo mīļāko, viņi sūta viens otram mīļas īsziņas. Kad sāku runāt par to ar vīru, viņš saka: "Zvana viņa man, es tikai atbildu". Kārtējās viņas īsziņas es izlasīju Jaungada naktī, kad viņš piedzēries gulēja. Es piezvanīju viņai pati, man atbildēja, ka viņš viņai zvanot. Vārdu sakot, abi noveļ viens uz otru. Es nezinu vairs, kā man rīkoties. No vienas puses, man vajadzīgs vīrietis, es negribu dzīvot viena.

Vienatni izjutu visu garo pagājušo gadu, kad vīrs bija Rīgā, no otras puses, man ir nepatīkami just starp mums abiem vēl trešo cilvēku. Vīrs pēc manām sarunām par to, kā dzīvosim tālāk, saka, ka viss būs kārtībā, “es taču atgriezos pie tevis un tu esi pārāk greizsirdīga un daudz izdomā”. Savukārt es negribu nevienu citu, tikai vīru, ja ne viņš, tad labāk neviens.

Ko lai es iesāku? Palīdziet ar padomu, man tik bieži līst asaras, jo vīrs slēpj savus sakarus, varbūt es viņu tomēr neapmierinu? Kaut kā piedzērušos es viņu izprašņāju (tas ir tik sāpīgi) un viņš atzinās, ka mūs abas nevar salīdzināt un ka viņš mīl mūs abas un ka viņam tur bija silti un labi, bet mani mīlot vairāk. Ak, Dievs!

Atbild psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis:

Sekss ir tikai viena attiecību daļa. Dažkārt rodas iespaids, it kā sekss noteiktu to, kādas būs attiecības. Taču to, kāda būs laulāto dzīve, nosaka spēja vai nespēja veidot noturīgas, tuvas attiecības. Ir ļoti grūti izveidot stabilas attiecības, ja vecāki ar savu piemēru neparāda, kā tas darāms. Un bērns izaug ar iemaņām veidot ciešanu pilnas attiecības. Labā ziņa ir tā, ka ir iespējams mācīties veidot tuvas, uzticības pilnas attiecības.

Jūsu vīrs cieš no alkohola atkarības. Savukārt Jūs esat līdzatkarīga. Lai jūsu attiecības varētu uzlaboties, jums abiem būtu jārisina savas emocionālās problēmas. Alkohols, seksuālas problēmas, mīļākās parādīšanās - tās ir sekas dziļākām emocionālām problēmām, kuras būtu jārisina. Domāju, ka vīrs būtu jāmotivē vērsties pie narkologa, lai, pirmkārt, saglabātu veselību un ārstētos no alkoholisma. Un Jums būtu jāpadomā, kā tikt vaļā no līdzatkarības. Viens risinājums varētu būt līdzatkarīgo grupa.

Lai izveidotu drošākas attiecības, jums būtu jācenšas runāt ar vīru, paužot savas domas, pārdzīvojumus, nebaidoties no grūtām emocijām sevī vai viņā. Par savām interesēm ir jācīnās. Nedrīkst ļaut sevi noniecināt vai pazemot. Tāpat ar cieņu ir jāizturas pret otru. Atbildība ir jādala uz diviem. Katram būtu jāpadomā: “Ko es daru nepareizi, ja mūsu attiecības nav tādas, kā gribētos?” Taču uzlabot attiecības būtu jāgrib abiem. Te būtu jāparunā ar vīru, kādas attiecības viņš grib redzēt nākotnē. Ja viņš grib attiecības uzlabot, tad par to būtu neatlaidīgi jācīnās. Ja viņš to negrib, tad nekas nevar sanākt. Jūsu griba un neatlaidība veidot drošākas attiecības var palīdzēt šīs attiecības izglābt un var palīdzēt arī vīram cīnīties ar alkoholismu.

Ar cieņu, Dr. Andris Veselovskis.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit