Bieži sastopami kaķi, kuriem bruņurupuča krāsojums ir neizteikts. Šajā gadījumā apmatojums ir zils un krēmkrāsā, violets un krēmkrāsā vai gaiši dzeltenbrūns un krēmkrāsā.
Dažreiz eumelanīna daudzums kaķa kažokā ir pārsvarā pār feomelanīnu. Tad kaķis ir pilnīgi melns (vai šokolādes brūns, gaiši brūns, zils, violets vai gaiši dzeltenbrūns) ar nelielu rudas krāsas vai krēmkrāsas piejaukumu. Krāsu laukumi var būt lieli, izvietoti skaidri noteiktās vietās vai arī – ļoti mazi un saplūduši kopā. Tomēr arī to sauc par bruņurupuča krāsojumu. Kažoka pamatkrāsa vienmēr ir melna vai melnās krāsas atvasinājums.
Melnās un rudās krāsas sajaukums tiek saukts par melno bruņurupuča krāsojumu, violetās un krēmkrāsas sajaukums – par violeto bruņurupuča krāsojumu. Bruņurupuča krāsojuma kaķim var būt daudzi vai tikai daži balti plankumi. To sauc par balto bruņurupuča krāsojumu. Šo kaķu kažokā ir gan eumelanīns, gan arī feomelanīns. Dažviet apmatojumā ir gaišas un tumšas joslas. Šo kaķu kažoks ir bruņurupuča krāsā ar svītrainu zīmējumu.
Ja pamatkrāsa, piemēram, ir šokolādes brūna (vienmēr eumelanīna klātbūtnē), bet vietumis cauri bruņurupuča krāsojumam redzamas svītras, šo krāsu sauc par šokolādes brūno svītraino bruņurupuča krāsojumu. Ja kaķa kažokā ir arī baltās krāsas piejaukums, to pazīst kā šokolādes brūno svītraino bruņurupuča krāsojumu ar baltā piejaukumu. Kaķis, kura kažokā rudos vai krēmkrāsas laukumos ir blāvi svītrains apmatojums, nav svītrainā bruņurupuča krāsā, jo kažokā vienmēr vairāk vai mazāk jābūt redzamam svītrainam zīmējumam – pat tad, ja kaķim nav aguti gēna. Kaķis tiek uzskatīts par svītraino bruņurupuča krāsojuma kaķi, ja viņa pamatkrāsā (melnā, šokolādes brūnā, gaiši brūnā, zilā, gaiši dzeltenbrūnā vai violetā) redzamas svītras.
Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofas-Verhallenas enciklopēdija "Kaķi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
