Pat amēbai ir skaidrs, ka no sāpēm ir jāizvairās un jātiecas pēc patīkamā! Taču šī slazda iznākums bieži vien ir negatīva domāšana un ne visai patīkamas emocijas. Piemēram, "Kas gan noticis ar manu dzīvi? Kāpēc man vienmēr tiek uzveltas visas nastas? Tas nav tas, ko es gribēju!", kam seko izmisums, panika, neticība, vainas un nebrīvības sajūta un garlaicība. Visi prieki šķiet palikuši kaut kur tālu, tālu. Bet pašapziņu un libido šādas izjūtas tikai grauj. Kļūst neiespējami iztēloties sevi kā interesantu, bezrūpīgu, pievilcīgu un mīlamu personu.
Bieži vien mēs mierinājumu meklējam pārtikā. Tā parasti ir vienmēr viegli pieejama (tu droši vien vai ik stundu iegriezies virtuvē) un ļoti patīkama.
Vai tā ir slimība?
Lielāko daļu cilvēku ieturēt šādas "mierinājuma maltītes" pamudina stress, panika, bailes un negatīva domāšana.
Ēšana ar nolūku gūt mierinājumu ir normāla reakcija uz nepatikšanām. Mēs visi laiku pa laikam tā rīkojamies, bet par īstu problēmu tas kļūst tad, ja šādu mierinājuma maltīšu intensitāte, ilgums vai apēstās pārtikas daudzums aizvien pieaug vai izraisa vēl lielāku depresiju.
Ēšanas lēkmes kļūst par veselības traucējumu, ja trīs mēnešus pēc kārtas tu vismaz divreiz nedēļā pārēdies. Šajā situācijā bīstami ir tas, ka pārēšanās lēkmes var novest pie nopietna veselības traucējuma bulīmijas, kad cilvēks regulāri un neatkarīgi no savas gribas pārēdas un pēc tam apēsto izvemj vai gandrīz ik dienu lieto caurejas līdzekļus.
Ēdiens ir bauda
Ēdiens cilvēkam kopš viņa piedzimšanas brīža ir ne vien dienišķais uzturs, bet arī mierinājuma un baudas avots. Tas ir viens no dzīves priekiem, līdzeklis, ar kura palīdzību iegūt sociālo atzinību un veidotu attiecības ar citiem cilvēkiem. Arī ģimenes sadzīve un draudzība taču tik bieži norisinās tieši pie virtuves galda. Tāpēc ir tikai dabiski, ka cilvēki ēdienu saista ar patīkamām un mierinošām izjūtām.
Mātes bieži vien izmanto kārumus kā atalgojumu bērniem par kādu labu darbiņu, pieradinot viņus zināma veida pārtikas produktus vērtēt augstāk nekā citus. Un patiesību sakot, arī pieauguši mēs pret sevi izturamies tāpat. Ja es noskriešu 5 kilometrus - atļaušos apēst šokolādes tāfelīti vai kūkas gabaliņu. "Es to esmu nopelnījusi," tu sev saki. Daudzas manas draudzenes apgalvo, ka sporto tikai tāpēc, lai varētu vairāk ēst to, kas viņām garšo.
Kas ir ēšana, lai gūtu mierinājumu?
Galvenais šeit ir emocijas. Mums nepatīk justies iztukšotiem, vientuļiem, nomāktiem, apbēdinātiem vai garlaikotiem. Vieglāk ir novērsties no šādām izjūtām, nekā izanalizēt, kas manī īsti notiek. Tāpēc tiek sameklēta šokolāde, čipsi vai saldējums.
Ēšana ar nolūku gūt mierinājumu ļoti labi palīdz novērst domas no nepatīkamā, un te sākas neveselīgais pārēšanās lēkmju cikls. Tu pārēdies, lai "piepildītu" sevi un nomāktu nepatīkamās iekšējās sajūtas. Ēdiens uz kādu brīdi palīdz un ļauj novērst uzmanību no reālās problēmas uz pārtiku. Tavas smadzenes garšīgu ēdienu saista ar labajiem laikiem, sātu un piepildījumu. Tu pēc tā visa ilgojies, un tāpēc ilgojies arī pēc ēdiena.
Šokolāde un ogļhidrātu produkti stimulē psiholoģisku labsajūtu, taču tikai uz īsu brīdi, līdz uzmācas vainas sajūta un nepatika pret sevi.
Šī labi iemītā taciņa, kas nenovēršami iet pa apli, droši vien tev jau ir pazīstama - nomāktība, ilgas pēc laimes, ēšana un pēc tam vainas sajūta. Un šis cikls arī neļauj risināt nomāktības īstos cēloņus - vientulību, nevērtības sajūtu vai iestigšanu neveselīgās attiecībās.
Kādi tam ir cēloņi?
Ja tu pārēdies neveselīgu pārtiku tikai pa retam, piemēram, vienu vai divas reizes mēnesī un jūti, ka spēj kontrolēt savu rīcību, tad pārēšanās lēkmes acīmredzot izraisa vienkārši neizdevusies diena vai izjaukts cukura līdzsvars asinīs. Tādā gadījumā uztraukumam nav pamata un tu vari baudīt šos kārumus.
Ja pārēšanās kļūst par regulāru un nekontrolējamu nepieciešamību, ko turklāt pavada izteikta vēlme pēc noteiktiem produktiem, tad cēloņi jāsāk meklēt dziļāk. Cēloņa meklēšana līdzinās daudzstāvu ēkas izpētei, jo tie var slēpties daudzos un dažādos dzīves slāņos.
Bieži vien mums nav ne mazākās nojausmas par šīs ēkas pagrabstāvu, kur noslēpušās mūsu dzīves pamatizjūtas un uzskati. Ēkas stāvi simbolizē cilvēka personības dažādus aspektus. Bet aiz šīs ārējās struktūras ir vēl arī ēkas iekšiene, kurā norisinās no ārpuses neredzama dzīve. Šie iekšējie notikumi tad arī ir faktori, kas izraisa vēlmi pēc noteiktiem pārtikas produktiem, kas mums sniedz mierinājumu. Ir diezgan viegli noskaidrot šos faktorus un pat izpētīt savas personības struktūru, taču lielāka pacietība un bieži vien profesionāla psihologa palīdzība ir nepieciešama, lai izpētītu ēkas pagrabstāvu un iekšējo kodolu.
Daži no faktoriem, kas nosaka ēšanu ar nolūku gūt mierinājumu, ir:
- Ģenētiskās īpatnības, kas var būt pamatā cilvēka nosliecei uz dažādām atkarībām.
- Temperaments un personība. Piemēram, ja tev piemīt tendence uz perfekciju, tu izvirzi sev ļoti augstas prasības, tostarp arī ārējā izskatā. Savukārt tas, vai tu pamatā esi pesimiste vai optimiste, var noteikt to, kā tu izturies pret sevi.
- Nozīme var būt arī audzināšanai un ģimenes attieksmei pret pārtiku un cilvēka ārējo izskatu.
- Smagas bērnībā pārdzīvotas traumas, piemēram, tēva vai mātes zaudējums cilvēkā var radīt dziļi apslēptu kauna, nevērtīguma vai nepiemērotības sajūtu.
- Mūsdienās nozīmīga loma ēšanas problēmu atspoguļojumā ir arī sabiedriskajai domai, masu mediju un kino sludinātajiem uzskatiem. Šo patiesību mēs to esam dzirdējušas neskaitāmas reizes, taču, lai cik neatkarīgas vai liberālas mēs esam, mēs tik un tā jūtamies labi tikai tad, ja esam pārliecinātas par savu slaidumu. Bieži vien to, vai diena būs izdevusies vai nē, izšķir tas, cik viegli mums izdodas uzvilkt kājās džinsus.
Daži veicinošie faktori:
- Draudzene vai ģimenes loceklis, kas piešķir pārmērīgi lielu nozīmi ārējam izskatam un slaidumam;
- Neveiksme mīlestībā;
- Kāda cilvēka izteiktā kritika par tavu svaru;
- Sarežģīta attīstības posma (pubertāte, pusmūža krīze, klimakss) pārdzīvošana;
- Pirmā bērna piedzimšana un nepieciešamība palikt mājās;
- Pārcelšanās uz citu dzīvesvietu vai kādas citas pārmaiņas...
Kad kāds no šiem faktoriem ir piespiedis tevi sākt ēst, šis cikls var kļūt par ieradumu, no kura tu vairs netiec vaļā.
Ko darīt?
- Iepazīsti savas dziļākās emocijas. Esi godīga pret sevi un atzīsti sev, ka tu jūties neiederīga, nevērtīga, bezspēcīga vai garlaikota un mēģini šo problēmu novērst vai arī aprunājies par to ar kādu tuvu draugu. Parasti šīs problēmas ir risināmas.
- Neļauj savām problēmām kļūt par "ieganstu" ēšanai. Mēģini likvidēt stresa faktorus un atrisināt grūtības, pirms esi apēdusi saldējuma kalnu.
- Centies pret savām problēmām izturēties racionāli un pamazām atsakies no negatīvā domāšanas veida. Mēģini mainīt skata punktu un centies atrast jaunu, funkcionālāku un pozitīvāku veidu, kā raudzīties uz sevi un savu situāciju.
- Vispār, centies izturēties pret sevi labāk. Palutini sevi nevis ar ēdienu, bet kādā citā veidā. Piemēram, dodies pastaigā pa patīkamu apkārtni, relaksējies vannā un sveču gaismā, palasi kādu iemīļotu grāmatu vai izsūdzi kādam savas bēdas.
- Izturies pret sevi iecietīgāk un pieņem sevi tādu, kāda tu esi. Uzsver savas stiprās puses un talantus un iesaisties projektos, kuros tu šos talantus vari likt lietā.
- Rūpīgi apsver, kāda ir tava psiholoģiskā atbalsta sistēma un attiecības ar cilvēkiem. Mums visiem dzīvē ir nepieciešamas stipras, jēgpilnas attiecības ar citiem cilvēkiem. Novelc arī stingrākas robežas.
- Ja ēšanas lēkmes tevi piemeklē tikai retumis, pacenties izvēlēties pēc iespējas veselīgāku pārtiku. Pamēģini dārzeņu biezzpupas, vājpiena biezpienu, ceptus kartupeļus, rīsa kūkas, saldētu jogurtu.
- Ja pārēšanās lēkmes kļuvušas nekontrolējamas, meklē palīdzību pie psihologa vai dietologa. Ja iespējams, iesaisties atbalsta grupā cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem.
- Vienu vai divas reizes mēnesī ļauj sev pamieloties pēc sirds patikas. Ļaujies gastronomiskajām baudām un izbaudi garšīgos ēdienus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
