Foto: stock.xchng
Ikdienā mēs lietojam dažādus dzērienus, bet ne viss nāk par labu mūsu veselībai – organismam, izskatam, pašsajūtai. Bieži vien tiek aizmirsts par vienu brīnišķīgu alternatīvu, ko mums dod pati daba – zāļu tējas. Tām ir ne tikai patīkama garša, bet arī piemīt veselībai labvēlīgas īpašības.

Kliņģerīšu tēja

Ārstniecības kliņģerīšu tēja ir plaši pazīstama un tās iedarbība ir pārsteidzoša - tā ne tikai nomierina, paildzina miegu un padziļina elpošanu, bet ir ieteicama sievietēm pirmsmenstruālajā periodā, jo samazina ginekoloģiskās sāpes un regulē mēnešreizes. Kliņģerīšu uzlējums palīdz arī saules apdegumu vai sēnīšu gadījumos.

Meža aveņu tēja. Šai tējai ir patīkama garša, tā satur organiskās skābes (pārsvarā citronskābi un ābolskābi), arī C un B grupas vitamīnus, karotīnu, ēterisko eļļu. Aveņu tēja ir ļoti noderīga saaukstēšanās slimību un gripas gadījumā.

Bērza lapu un pumpuru tēja. Bērzu pumpuri satur apmēram 5% ēterisko eļļu ar patīkamu balzamisku smaržu. Bērzu lapās ir 0,005% ēterisko eļļu, kā arī C vitamīns. Šai tējai piemīt spēcinošs un tonizējošs raksturs, kas lieti noderēs ziemas nogalē. Un, protams, nevar aizmirst par bērzu sulām pavasarī, kas bagātas ar dažāda veida vitamīniem.

Cigoriņu tēja - šo tēju visbiežāk izmanto kā kafijas aizstājēju, jo tai piemīt kafijai raksturīgā garša. Tās sastāvā ietilpst arī noderīgas lietas, piemēram, kalcijs, dzelzs, karotīns, B1 grupas vitamīns. Cigoriņiem piemīt arī nomierinoša iedarbība.

Dzērveņu tēja - tējai ir patīkama garša, un tā satur C, B grupas vitamīnus, dažādus mikroelementus u.t.t., kas lieti noder arī saaukstēšanās gadījumā pret klepu un iesnām, galvas sāpēm, drudzi. Šī tēja ir arī universāls vitamīnu komplekss, kas spēcina mūs. Īpaši garšīgi ir baudīt šo tēju ar medu.

Kazeņu tēja - kazeņu lapas satur organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, inozītu, C vitamīnu. Šī tēja bagātina organismu ar vitamīniem, kā arī nomierina, kas lieti noderēs arī bezmiega gadījumā.

Ķimeņu tēja. Ķimenes satur ēteriskās eļļas, kas piešķir tējai spēcīgu un patīkamu smaržu un garšu. Tēja var līdzēt arī, piemēram, gremošanas traucējumu gadījumā. Jāatzīmē, ka ķimeņu izmantošana ir ļoti plaša - to izmanto, piemēram, maizes cepšanā, sieru gatavošanā, dārzeņu un zivju konservēšanā.

Kumelīšu tēja. Kumelīšu ziedi satur līdz 1,9% ēteriskās eļļas, organiskās skābes, holīnu, gļotvielas, karotīnus, B un C vitamīnus un citas noderīgas vielas. Šī tēja lieti noder arī saaukstēšanās, bezmiega gadījumā. Šai tējai ir patīkama, maiga garša un smarža, kas ļoti patīk arī bērniem. Viena glāze kumelīšu tējas pirms gulētiešanas palīdz aizmigt.

Lāceņu tēja. Šī tēja bagātīgi satur C vitamīnu, tāpēc iecienīta organisma spēcināšanai un tonizēšanai.

Liepziedu tēja. Jau no vecmāmiņas mēs zinām par liepziedu tēju. Tai piemīt patīkama garša un smarža, un to var izmantot gan saaukstēšanās, gan bezmiega un klepus gadījumā.

Melleņu tēja. Tā satur miecvielas, karotīnu, proteīnu, eļļas, C un B grupas vitamīnus. Ļoti vispusīga tēja, kas gan spēcinās, gan arī līdzēs, piemēram, ja bērnam būs sāpīgs vēders.

Piparmētru tēja. Piparmētras satur ēteriskās eļļas, kurās ir atklāti vairāk nekā 40 veselībai noderīgi savienojumi, arī karotīns, betaīns u.c. Piparmētras plaši tiek izmantotas gan parfimērijā, gan kulinārijā, kā arī medicīnā. Šai tējai ir patīkama garša un smarža, un tajā ietilpstošais mentols lieliski atsvaidzina.

Piparmētru tēju lieto kā spēcinošu līdzekli pret spēku izsīkumu, reimatisma un zobu sāpju ārstēšanai.

Upeņu un zemeņu tējas. Šos augus plaši izmanto medicīnā, un kā tējām tām ir ne tikai ļoti patīkama, atsvaidzinoša garša, bet to sastāvā ietilpstošais plašais vitamīnu komplekss lieliski spēcinās un uzmundrinās.

Viršu tēja. Virši satur ļoti daudz mangāna, kā arī citas bioloģiski aktīvas vielas. Tā kā virši ir nektāraugs, tad tējai ir patīkama garša, turklāt šī tēja lieliski attīra arī ādu, jo viršus mēdz dēvēt par "asinstīrītājiem".

Raspodiņu tēja. Raspodiņiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tie sekmē bronhu dziedzeru darbību, uzlabo organisma vielmaiņu un palīdz menstruāciju regulēšanā. Tēju ieteicams dzert divas reizes dienā.

Sarkano āboliņu tēja. Āboliņiem ir antisklerotiska iedarbība, tie kavē holesterola uzkrāšanos asinsvados. Tēja lieliski uzlabo vielmaiņu, ārstē drudzi, saaukstēšanos un mazina temperatūru. Āboliņu ziedu un lakstu tēju lieto bronhīta un bronhiālās astmas ārstēšanai. Tējas pagatavošanai nepieciešama viena ēdamkarote āboliņu uz glāzi verdoša ūdens.

Vīgriežu tēja. Tā ir garšīga un aromātiska, darbojas sviedrējoši, diurētiski un arī kā pretiekaisuma līdzeklis. Tēja pazemina temperatūru, ārstē saaukstēšanos un sāpes krūtīs. To lieto arī pret uzbudinājumu un bezmiegu.

Zaļā tēja. Zaļā ir viena no visu laiku iecienītākajām tējām. Tajā ir spēcīga uzturviela - katehīzi, kas palīdz aknām šķelt taukus. Zaļajai tējai piemīt arī pretvēža īpašības, jo tā aizkavē enzīma urokinase veidošanos organismā, kas nepieciešams vēža šūnu augšanai. Tēja arī attīra mutes dobumu, novērš caurumu rašanos zobos un atsvaidzina elpu. Zaļā tēja ir arī viens no retajiem dabiskajiem K vitamīna avotiem, kas labvēlīgi ietekmē spēcīgu kaulu attīstību. Tēja palīdz cīnīties pret bīstamām baktērijām, palīdz kavēt vīrusu iedarbību, sniedz stimulējošu efektu, aizkavē ķermeņa masas palielināšanos, mazina ēstgribu, palīdz saglabāt ķermeņa šķidruma līdzsvaru un palēnina novecošanās procesu, kavējot brīvo radikāļu bojājumus šūnās. Dienā drīkst izdzert neierobežotu (ne pārāk stipras) zaļās tējas daudzumu, to tikai nav ieteicams lietot vakarā, jo vienā tasītē šīs tējas ir aptuveni 40 mg kofeīna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!