Kad 90-tajos gados Latvijā parādījās pirmie second hand jeb lietoto preču veikali, tautas valodā saukti par humpalu veikaliem, cilvēki ziņkāres dzīti devās uz minētajiem veikaliem.
Tas bija kas jauns un nebijis, jo padomju laikos cilvēki staigāja vairāk vai mazāk vienādi. Vieni priecājās, ka beidzot ir iespēja iegādāties modernas drēbes un fakts, ka tās nākušas no ārzemēm (tolaik cilvēkiem nebija daudz iespēju ceļot), pielika tām īpašu vērtību. Bija patīkami lauzt ierasto padomju laika stilu un kļūt par individualitāti. Savukārt, tikpat daudzi, neko savai gaumei atbilstošu milzīgajās lupatu kaudzēs neatraduši, aizvēra
second hand
veikala durvis uz visiem laikiem. Ērtāk un vieglāk bija turpināt iepirkties universālveikalā (katrā pilsētā tāds bija) vai tirgū. Bet viens ir skaidrs - šie veikali, neskatoties uz milzīgo parasto veikalu klāstu, ir izdzīvojuši līdz pat mūsdienām un veiksmīgi darbojas, kļūstot par sava veida pasauli, kurai ir gan atbalstītāji, gan noraidītāji.

Kas ir second hand veikali? Tie ir veikali ar apģērbu, apavu, aksesuāru vai citu preču sortimentu, kas nācis no privātpersonu lietošanā bijušām (tieši tādēļ sauktas par "otro roku" precēm), veikalu nocenotām vai iepriekšējo sezonu neizpārdotām precēm. Tātad lietoto apģērbu veikalos iespējams nopirkt arī jaunas lietas. Humpalas Latvijā lielākoties tiek ievestas no Eiropas un ASV.

Un tātad: kas tad ir tas fenomens, tā vēlme vai nepieciešamība, īpašais iemesls, kas cilvēkus vilina vai tieši otrādi - atbaida no second hand veikaliem? 

Pozitīvie aspekti
1. Cena
Galvenais iemesls, kādēļ cilvēki iepērkas second hand veikalos, ir zemā cena. Jau sen esam pieraduši pie fakta, ka mūsu lielveikalos ir dārgas un diemžēl arī nekvalitatīvas preces. Īpaši tagad, kad cilvēku maksātspēja ir ļoti zema, daudziem humpalu veikali ir vienīgā iespēja nodrošināt sevi un ģimeni ar apģērbu (īpaši bērnus, kuri nemitīgi aug). Citi izmanto iespēju iepirkties ārzemēs, taču te nākas atgriezties pie tā paša sāpīgā jautājuma - naudas. Cilvēkiem nav naudas, lai tērētu naudu ceļojumam, piem., uz Vāciju, Angliju vai Itāliju, kaut sezonālo atlaižu laikā drēbītes un apavus tur var sapirkties labu labos ilgam laikam. Pozitīvais ir tas, ka humpalu veikalos pa nelielu naudiņu var iegādāties arī pavisam jaunas mantas (tātad tās, kuras netika izpirktas ārzemēs).

2. Oriģinalitāte
Latvijā diemžēl jauno apģērbu un apavu klāsts nav diezko plašs. Veikalu gan ir daudz, taču piedāvāto preču firmas pārsvarā ir vienas un tās pašas. Katram taču ir vēlme izskatīties un ģērbties oriģināli, veidojot savu individuālo stilu, taču diemžēl nopērkot blūzīti, piem., veikalā Zara, vienmēr pastāv risks, ka arī tava kolēģe vai draudzene nopirks tieši tādu pašu. Second hand veikalos atrodamas lietas, kas pārdodas ārzemju veikalu tīklos, kuri vēl nav parādījušies Latvijā (H&M, Next, Topshop, Dorothy Perkins u.c.). Tātad pastāv mazāks risks ieraudzīt tādu pašu apģērba gabalu vēl kādai mugurā. Citi, savukārt, no divām/trim nopirktajām lietotajām drēbēm sašuj vienu - pilnīgi oriģinālu un neatkārtojamu apģērba gabalu.

3. Pievienotā vērtība - brends
Nevar nepieminēt faktu, ka tieši lietoto preču veikalos cilvēki var atļauties iegādāties t.s. brendu jeb slavenu dizaineru apģērbus, apavus un aksesuārus, ticot, ka tieši second hand veikalos tie ir "īstie", nevis viltojums. Tiesa, mēs jau tāpat nekad īsti nevaram zināt, ko nopērkam, jo Latvijā ļoti daudz ieplūst kvalitatīvas viltotās preces. Bet tas jau ir cits stāsts. Galvenā doma ir tā, ka dažreiz pat maz saredzama, taču "firmīga" jostiņa var likt justies cilvēkam labāk un pārliecinošāk. Un ja cilvēks nevar to atļauties nopirkt jaunu lietu oriģinālajā firmas veikalā (Gucci, D&G u.c.), tad viņš to var pa daudz mazākām naudiņām izdarīt lietoto preču veikalā. Un viņam nav svarīgi, no kura gada kolekcijas tā ir. 

4. Azarts un izklaide
Netrūkst tādu cilvēku, kam došanās uz humpalām ir ikdienas rituāls, ieradums, process. Tādi cilvēki zina, kad kurā veikalā ir pievedums un kad "laimīgā stunda" ar īpašām atlaidēm. Parastajos veikalos preču sortiments sezonas laikā īpaši nemainās un uz tiem bieži staigāt ir neinteresanti, taču humpalu veikalos visu laiku klāt nāk jaunas preces. Un cilvēki nemeklē tikai apģērbus vai apavus, bet arī aksesuārus, lietas mājai vai pat sunim. Ļoti daudzi ir gatavi veltīt vairākas stundas dienā tam, lai rakātos second hand veikalu lupatu kaudzēs un meklētu "pērles". Došanās uz lietoto preču veikaliem ir kļuvis par hobiju, par veidu, kā labi un interesanti pavadīt brīvo laiku.

5. Vienreizēja nepieciešamība
Te būs piemēri no dzīves: kad jāpošas uz balli 80-to gadu stilā un mājās nav atrodama mammas jaunības dienu kleita vai somiņa, nekas cits neatliek kā doties uz humpalām. Ja gribas ar draugiem doties kalnu, bet negribas pirkt dārgo apģērbu sporta preču veikalā, arī variants ir - doties pēc nepieciešamās mantas uz lietoto preču veikalu. Tāpat arī pastāv iespēja, ka tev jādodas pie vecmammas uz kartupeļu talku, bet nav piemērota apģērba. Aizej uz humpalām, nopērc daudzmaz piemērotas drēbes, neieguldot lielus līdzekļus, kuras vēlāk nebūs žēl izmest laukā.

Negatīvie aspekti

1. Psiholoģiskie aizspriedumi
Spēcīgs un negatīvajā ziņā lielākais aizspriedums cilvēkiem pret second hand precēm ir tas, ka tā tomēr ir jau lieta, ko vilcis kāds svešs cilvēks un morālu apsvērumu dēļ nav vēlēšanās iegādāties vecu, novalkātu drēbi. Un nav svarīgi, ka drēbes it kā ir dezinficētas, ka tās ir mazgātas un gludinātas, viss ir galvā - nēsāt lietotas drēbes un vēl jo vairāk apavus vai apakšveļu ir nehigiēniski (varētu "noķert" kādu kaiti) un amorāli. Cilvēkam patīk sevi iepriecināt ar jaunu, skaistā iepakojumā saņemtu preci. Daudzus arī atbaida humpalu veikala specifiskā smaka.

2. Enerģētika
Daudzi līdz tam vispār neaizdomājas, taču ir lietas, ko mēs neredzam, nejūtam.. taču tās notiek un mēs nespējam saprast - kāpēc. Ir tāda lieta kā enerģētika. Un tāpat kā mēdz būt laba vai slikta (vienmēr kaut kas atgadās) mašīna, tāpat kā rotaslietas mēdz "uzglabāt sevī" cilvēka piedzīvoto informāciju, arī apģērbs mēdz uzkrāt labās vai sliktās emocijas. Nopērkot jaunu preci veikalā cilvēks pats to nejūtot "uzlādē" ar informāciju, domām un emocijām, ko piedzīvojis, to nēsājot. Daudzi vecāki tieši šī iemesla dēļ nekad nepirks lietotās mantas saviem bērniem. Tādēļ, ja cilvēks tomēr ir spiests pirkt lietotu drēbi, to vēlams dažas dienas paturēt saldētavā un pēc tam izmazgāt vismaz divas reizes. 

3. Neko nevar atrast!
Un pats vienkāršākais, bet arī populārais iemesls, kas cilvēkus nevilina doties uz lietoto preču veikaliem ir tas, ka viņi tur vienkārši neko nevar atrast. Vai nu viss ir samētāts kaudzē, kurai nemaz negribas pieskarties. Vai arī vienkārši nav nemazākās vēlēšanās starp daudzajām lupatām (vienalga vai tās ir sašķirotas un sakārtas uz pakaramajiem pa krāsām, izmēriem vai stiliem) meklēt kaut ko sev piemērotu. Īsts humpalu veikalu fans zin, ka nepieciešams laiks un pacietība, lai kaut ko atrastu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!