Foto: Publicitātes foto
Ādas kopšanas līdzekļos esošo ūdens bāzi aizstājot ar organiskiem un neorganiskiem savienojumiem bagāto bērzu sulu hidrolātu jeb vienkārši bērzu sulu, kas ir speciāli pielāgota kosmētikas produktu ražošanai, ir iespējams ievērojami paaugstināt šo produktu efektivitāti ādas aizsardzībā pret apkārtējās vides kaitīgo iedarbību. Tā secināts dabīgās kosmētikas ražotāja "MADARA Cosmetics" un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes kopīgi veiktajos zinātniskajos pētījumos, portālu "Delfi" informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz šī gada maijam plānots zinātniski pierādīt Latvijā sastopamo augu kompleksa, kura sastāvā ietilpst arī madaras augs, unikālās ādas pret novecošanās īpašības. Šādi unikāli augu izcelsmes produktu pētījumi Latvijā notiek pirmoreiz, un, apkopojot to rezultātus, "MADARA Cosmetics" izstrādās jaunu pret novecošanās kosmētikas līniju, kuras produktu sastāvā esošo ūdeni jau šobrīd plānots aizstāt ar vērtīgo bērzu sulas hidrolātu.

LU Bioloģijas fakultātes pētniece Anna Ramata-Stunda uzsver, ka "In vitro* testos iegūtie rezultāti liecina, ka koncentrēts bērzu sulas hidrolāts spēj stimulēt ādas dermas šūnu dalīšanos, kā arī aizsargāt ādas šūnas no brīvajiem radikāļiem t.i. no apkārtējās vides negatīvās iedarbības. Tā kā visizteiktākās pozitīvās īpašības, izmantojot šo pētījumu metodi, tika novērotas pie augstām testētā hidrolāta koncentrācijām, bērzu sulas hidrolāts kosmētikas receptūrās būtu iekļaujams kā ūdens bāzes aizstājējs."

SIA "MADARA Cosmetics" valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere savukārt uzsver, ka "Veicot pētījumus sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultātes speciālistiem, vēlējāmies noskaidrot, kuriem mūsu platuma grādos sastopamajiem augu izcelsmes produktiem piemīt iedarbīgākas ādu aizsargājošas un novecošanos aizkavējošas īpašības. Pētījumos iegūtos rezultātus vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu Latvijā ražotās dabiskās un ekoloģiskās kosmētikas nozarē kopumā, un ražojot jaunos "MADARA Cosmetics" pretnovecošanās kosmētikas līnijas produktus, par bāzes sastāvdaļu izmantosim dabas vielām bagāto bērzu sulas hidrolātu."

Atgādinām, ka Latvijā sastopamo augu aktīvās sastāvdaļas tajā skaitā bērzu sulas hidrolātu In vitro testos pēta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras un Bioanalītisko un biodozimetrijas laboratorijas zinātniskais personāls. Pētījumos piedalās arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Dr.biol. Jānis Ancāns.

* Ar pētījumu metodi In vitro (no latīņu valodas: iekš stikla, t.i. stikla mēģenē) apzīmē zinātniskos pētījumus bioloģijā, kad pētījumiem netiek izmantoti dzīvi organismi (tātad neizmanto laboratorijas dzīvniekus), bet izolētas testsistēmas, tajā skaitā šūnu kultūras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!