- Kādas pēdējo gadu saslimstības liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā ar vides piesārņojumu un cilvēku attieksmi pret vidi?
Dr.Ilze Aizsilniece: Rādītājs ir audzēji. Mēs, protams, varam teikt, ka tagad audzējus daudz labāk diagnosticē, bet tomēr pēdējo desmit gadu laikā no 1997. - 2007.gadam pēc Veselības ministrijas datiem audzēju skaits Latvijā ir pieaudzis par 18,2 procentiem. Mēs, protams, varam teikt, ka diagnosticē labāk, bet es tā nedomāju. Tāpat audzējus diagnosticēja astoņdesmitajos gados, varbūt nebija tās tehnoloģijas, bet tad, kad cilvēkam bija pavisam slikti četrdesmit vai piecdesmit gadu vecumā un viņš vairs nevarēja dzīvot dēļ šīs saslimšanas, tad jau viņam diagnosticēja tik un tā. Tā kā eksistē saslimstības pieaugums. Par pasaules datiem runājot - pieaug audzēju saslimšanas bērniem. Piemēram, Lielbritānija ir ļoti uztraukusies par vēzi, jo maziem bērniem vecumā līdz 15 gadiem audzēju skaits pieaudzis par 40 procentiem kopš sešdesmito gadu beigām un septiņdesmito sākuma. Tas ir ļoti nopietns rādītājs. Es nemaz nerunāju par alerģijām un to, kā cilvēki ar tām mokās, kurām varētu būt ļoti daudz iemeslu, bet ārējās vides un pārtikas faktors ir milzīgs. Tieši vides faktoram un tām ķīmiskajām vielām, kas nokļūst mātes ķermenī grūtniecības laikā, ir milzu nozīme bērnu audzēju izraisīšanā.
- Kuras ir visbīstamākās vielas?
I.A.: Loti bīstami ir dioksīni - ir pierādīta to kancerogenitāte. Tāpat - parabēni. Visas šīs vielas ļoti izmaina gan augļa attīstību, gan arī to, ka jau mazam bērniņam sāk veidoties ne visai labvēlīgās šūnas. Mums ir daudz ķīmisko vielu, kuras tiek izmantotas sadzīvē un kurām ir pierādīta kancerogenitāte. Mēs, protams, tās nevaram sākt izmēģināt uz cilvēkiem, bet dzīvnieku pētījumos ir pierādīta to iespēja radīt vēzi.
- Ja tagad iztēlojamies, ka ieejam savā dzīvoklī un paskatāmies uz to nevis kā uz savām mājām, bet kā uz šo bīstamo vielu zonu, tad, kas mūs sagaida jau uz paša sliekšņa?
I.A.: Atkarībā no tā, kādas ir grīdas un sienas. Jo ir mājas, kas būvētas septiņdesmitajos gados, kur ir ļoti kaitīgi būvmateriāli. Bet daudz kas ir tieši ar plastmasu saistīts - ar to, lai veidotu drošāku vidi un priekšmeti būtu nedegoši, lai nedegtu dīvāni, krēsli, kokmateriāli. Ja to virsma nav bojāta un mēs nededzinām tos priekšmetus, tad nav tik traki. Bet ir sliktāk, ja lietojam bojātas teflona pannas vai nepiedegošās pannas ar citām virsmām. Ja tās ir bojātas un ilgāku laiku lietotas ar vairākiem skrāpējumiem, tad izdalās cilvēkam kancerogēnas vielas.
- Kādas saslimšanas tās izraisa?
I.A.: Vairāk ir pētīts krūts vēzis un audzēja šūnās ir atrasti dioksīni, ftalāti, parabēni. Tā kā ir jādomā par to, ko mēs lietojam ikdienā sev apkārt.
- Dodamies tālāk ceļojumā pa savu dzīvokli - kas visvairāk apdraud vannasistabā?
I.A.: Vannasistabā cilvēku apdraud diezgan daudz lietas. Jāsāk ar parabēniem, kas kā konservējošas vielas ir klāt daudzām lietām. Tad ir tā saucamie PBDE (polibromētie difenilēteri, kas atrodami materiālos ar augstu ugunsdrošību). Šī viela ātri uzkrājas cilvēka ķermenī un rada augšanas un attīstības problēmas laboratorijas dzīvniekiem. Šīs kaitīgās vielas slēpjas paklājos un grīdas segumos, matu fēnos un telefonos, kas gan nemēdz parasti būt vannasistabā. Tur visvairāk ir pesticīdi - antibakteriālās ziepes un citas vielas, kur iekšā ir pesticīdi, ko, ja mēs neberam zālē, tad izmantojam ikdienā. Un vēl - ftalāti. Tie ir gan vannas aizkaros, kas gan nav tik briesmīgi, ja mēs nejūtam to smaržas, gan dažādos aerosolos, kuru konsistences uzlabošanai tiek izmantoti ftalāti, - tā kā ir vērts pārskatīt, kas glabājas mūsu vannasistabās.
- Kā tad vannas aizkari var apdraudēt cilvēka veselību? Tas rodas mitruma ietekmē?
I.A:. Saskare ar mitrumu vannas aizkariem nav tik traka. Nevajag tos dedzināt! Bet trakākais, ko latvieši dara - viņi skaisti ņem un tos sadedzina, kad tie palikuši veci. Visu samet ugunskurā - veco dīvānu, veco galdiņu, vecos aizkarus un vēl kādu riepu apakšā. Un tad vari iedomāties, kāds kvantums ar ķīmiskām vielā izdalās atmosfērā, un kas notiek ar pelniem, kas paliek pāri?... Tās visas vielas jau turpat vien paliek. Un cilvēki, kas tur dzīvo, to ieelpo, un ne tikai viņi, bet arī viņu kaimiņi elpo visu to ķīmisko ārprātu. Un tas trakākais - ka tas viss nonāk augsnē, ūdenī un pārtikas ķēdē. Tā tas ir ar dioksīniem un zivīm - treknās zivis ir arvien bīstamāk ēst, jo tās ir pilnas piesūkušās pat ar dzīvsudrabu. Jo upju ūdeņos un arī jūrā ir ļoti daudz dzīvsudraba, kur tas nonācis pateicoties ražošanai.
- Ko tādā gadījumā drīkst dedzināt, tikai papīru un zarus?
I.A.: Zarus un koku var dedzināt. Bet kokmateriālu, kas ir apstrādāts ar ķīmijām un lakām, nevajadzētu dedzināt nekādā gadījumā, tur ir ļoti daudz ķimikāliju. Jo koksni tagad apstrādā, lai tā būtu cietāka, lai tik viegli neieskrāpētos, lai neveidotos robi koksnē, un līdz ar ir daudz problēmu. Mēs varam dedzināt tikai zarus. Arī lapas nav vērts dedzināt, bet gan kompostēt. Protams, ja ir milzīgs ozols mājas sētā, tad būs tāda lapu kaudze, ka nezin cik gadiem kompostu var uztaisīt no viena gada lapām... Tur lapas vēl var dedzināt. Bet nevajadzētu dedzināt neko citu. Sevišķi atlikumus no būvmateriāliem.
- Piknikos cilvēki bieži lieto vienreizlietojamos plastmasas traukos un domā, ka no dažiem sadedzinātiem šķīvīšiem nekas nenotiks... Bet kas notiek?
I.A.: Reāli no plastmasas izdalās ļoti daudz vielu: ftalāti, kurus liek klāt, lai plastmasai forma būtu stingrāka, bisfenols A, kas ir mākslīgs estrogēns, kas ar laiku nonāk plastmasa pudelē vai traukā esošajos produktos un ūdenī. Tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību un var veicināt krūts un prostatas audzēja rašanos. Tās ir viskaitīgākās vielas. Pie tam ir vielas, kas ļoti ātri pārvēršas dioksīnos saules un ūdens iedarbībā. Tie nokļūst augos, mājlopu audos piesārņotajās teritorijās un nonāk cilvēka ķermenī kopā ar pārtikas produktiem. Piemēram, bijušais Ukrainas prezidents saindējās ar dioksīniem, kas viņam radīja nopietnas ādas izmaiņas. Dioksīni rada augļa attīstības defektus un ir kancerogēni. Ir tāda viela triklozāns, kas ir šampūnā. Ja sadedzina šampūnu, arī šī viela izdalās. Zviedrijā bija pētījums par triklozānu, kas sastopams ziepēs un mazgājamajos līdzekļos, un sešdesmit procentiem sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, šī viela bija pienā. Barības ķēde ir ļoti vienkārša - mēs mazgājam zobus ar zobu pastu, kurām loti bieži šī viela ir klāt, cilvēks to lieto, tas nonāk viņa ķermenī un līdz ar to uzreiz arī barojošas mātes pienā. Tāpat kā ļoti daudzas citas lietas, kas nonāk sievietes ķermenī un līdz ar to viņas pienā un bērniņā.
- Tad iznāk, ka vielas, kas ir zobupastās un ziepēs ir tās, kas indē cilvēku palēnām viņam pašam nezinot?
I.A.: Jā, triklozāns un pesticīdi, kas ir klāt antibakteriālām ziepēm. Tā ir.
- Dzirdēju par bīstamo sakaru starp drēbes mīkstinošajiem līdzekļiem ar vīriešu auglību?
I.A.: Drēbes mīkstinošajiem mazgāšanas līdzekļiem ir ļoti liels sakars ar spermas ģenēzes samazināšanos un arī seksuālās attīstības traucējumiem vīriešu dzimuma auglim. Tas ir - ja mamma ļoti mīl saimniecībā lietot šādas, ftalātus saturošās vielas, kas bērniņam nav labi, lai izaugtu par kārtīgu vīru. Tā ir viena no problēmām, kāpēc rietumu pasaulē tik ļoti pieaugusi vīriešu sterilitāte - tas, ka vīriešiem nevar būt bērnu, jo spermā nav pietiekami daudz veselo šūnu. Nenotiek pareiza šo šūnu veidošanās. Kā liecina pēdējie pētījumi, kaitīgi ietekmē ļoti daudz vielas. Plastmasas trauki, kas ilgstoši tiek lietoti, no kuriem lēnā garā izdalās bisfenols A un ftalāti, arī ir kaitīgi. Vīrietim noteikti būtu labāk pirkt dzērienus stikla pudelēs un nelietot plastmasas traukus karstam ēdienam. Tas trakākais, ka mēs izmantojam mīkstos plastmasas trauciņus un tur liek iekšā karstu ēdienu. Aukstam ēdienam - tas vēl nekas, bet, ja plānā plastmasas traukā ieliek karstu ēdienu, tas uzreiz sāk reaģēt. Plastmasa dabā ilgi nesadalās, bet vielas no tās izdalās. Un, ja plastmasu nometam zemē, tās sadalīšanās laiks ir ļoti ilgs, bet visu laiku, kamēr tas notiek, no plastmasas nāk ārā ftalāti, bisfenols un visas citas vielas, par kurām mēs nemaz īsti nezinām.
- Kā ikdienā nomesta plastmasas pudele mežā reāli var iespaidot sēņotājus un ogotājus? Cik lielā kvadratūrā tas notiek, vai arī tas jāskatās daudz plašāk?
I.A.: Tas jāvērtē kopumā. Mēs pagājušajā gadā Ķemeru Nacionālā parka teritoriju tīrījām. Milzīga kaudze ar netīrumiem! Mēs tur piekrāvām kārtīgu lielo konteineru, nevis maziņo, bet būvgružu konteineru, ko var redzēt uz ielām. Protams, tur cilvēki bija veduši savus atkritumus un izjauktās mašīnas nezin cik gadus. Visā apkārtnē cilvēki, kas iet sēņot un ogot, paēd, izdzer un nomet pudeles, būtībā, ko viņi dara? Pēc kāda laika viņi ēdīs to plastmasas pudeli! Varbūt sēnes izskatās, bet saturs būs tas.
- Kādas tautas metodes Tu iesaki kā ķīmisko tīrīšanas līdzekļu aizvietotājus?
I.A. Kaut vai sodu. Tā pati birste un ūdens. Protams, mazgājamie līdzekļu kaut kur vannas istabas uzkopšanā būs jāizmanto, bet vai visu laiku ir jālej iekšā ķīmija pie katra mirkļa, ka cilvēks nolaiž ūdeni, lai kārtīgs ķīmijas slānis aiziet pa visu pasauli? Es domāju, ka nē.
- Ķīmija tualetē ir viena lieta. Bet kā Tu vērtē plastmasu un ķīmiju uz paša cilvēka viņa skaistuma kaprīžu dēļ, piemēram, izmantojot modes lietas - garos liekos nagus, nagu lakas, matu pieaudzēšanu, kosmētika utt.?
I.A.: Ar kosmētiku ir tā, ka pasaulē un arī Latvijā pēdējos desmit gados ir attīstījusies ekoloģiskā vai bioloģiskā kosmētika, kur nav klāt konservantu, tāpēc šos līdzekļus nevar tik ilgi lietot un tāpēc cenas ir augstākas, jo ražotājam arī risks ir augstāks par to, ka viņš nevarēs savu produkciju, ko saražo, pārdod, jo nevarēs to turēt trīs gadus, viņam tā jārealizē pusgada laikā. Protams, ir arī ļoti daudz spekulāciju uz to, jo tur, kur rodas jauns virziens, citi mēģinās nopelnīt ar skaļiem saukļiem un maz darba. Tā cilvēki dara, un ko tu izdarīsi! Ja sievietei izskats ir ļoti svarīgs, jo tas saistīts ar darbu, biznesu vai mīļoto cilvēku, viņai kosmētika ir jālieto un viņa izdarīs šo izvēli par labu dažādiem mākslīgiem nagiem un plastmasas izmantošanai, matu pieaudzēšanai utt. Bet es gribētu teikt, ka visnopietnākais brīdis ir tad, kad tiek gaidīts mazs bērniņš un kad mājās jau ir mazs bērniņš, kas ir jābaro ar krūti. Tad gan ieteiktu uz to mirkli atteikties no visiem sintētiskajiem nagiem, matu līmēšanām un visiem pārējiem kosmētiskajiem brīnumiem.
- Ko pati no visa tā ievēro?
I.A.: Ļoti daudz ko.
- Arī apzināti atsakoties no kosmētikas?
I.A.: Jā. Bet man nav problēmas ar atteikšanos. Man ir alerģija uz parabēniem.
- Ko tas nozīmē?
I.A.: Tas nozīmē alerģiju uz konservantiem, kas ir klāt kosmētikai. Ja kosmētikai ir klāt parabēns, man rokas paliek melnas, tās krāsojās ļoti īpatnējā tonī, tāda man ir īpatnība. Es varu ļoti vienkārši vazelīnu smērēt. Līdzīgi kā cilvēkiem ir alerģija, kas izpaužas kā nātrene, tā man ir alerģija uz parabēniem. Viņi laikam ir apvainojušies uz mani, kas es viņus nepieņemu savā dziļākajā būtībā. Protams, ir dažādi krēmi, kas uzlabo ādu, un cilvēki grib izskatīties jaunāki, un jaunības eliksīrs tiek meklēts tūkstošiem gadu, bet katrs cilvēks izdara savas izvēles - kas viņam ir svarīgāks. Tas būtiskākais, ko saku vēlreiz, - mazi bērniņi, ko gaidām, mazi bērniņi, kurus barojam, un mazi bērni, kuri aug. Varbūt, ka viņiem to ķīmiju pēc iespējas mazāk vajadzētu. Tad jau labāk nomazgāt ar vienkāršām bērnu ziepēm, nevis antibakteriālām. Baktērijām nav nekādas vainas. Mēs katrs nēsājam līdzi gandrīz pusotru kilogramu ar baktērijām, un tās mums palīdz ļoti daudzos dzīves procesos. Bez tām mēs pat nevarētu katru dienu nokārtot daudzas savas vajadzības, ja mums to baktēriju nebūtu. Tā kā - nevajag ar viņām cīnīties!
- Kas Tevi visvairāk uztrauc šodien domājot par reālo vidi?
I.A.: Mani visvairāk uztrauc nedomāšana. Jo viens ir tas, ko mēs esam izdarījuši zemei, bet otrs - ko esam nodarījuši pasaules okeāniem, kas faktiski ir mūsu dzīvības pamats! Pasaules okeāni taču ir pilni ar plastmasu, ja paskatās, ir pat vietas, kur okeānam nav pat dibena vairāk, kur peld viena plastmasas zupa. Atlantijas okeānā ir milzīgi konglomerāti ar plastmasas pudelēm. Es nerunāju par visiem citiem brīnumiem - stikls ir nekas. Bet plastmasas pudeles?! Vai tiešām cilvēki, kuri kuģo pa jūru, vai viņiem jūrā ir jāmet plastmasas pudeles?! Tas, kas, mani uztrauc, ir vienas dienas domāšana. Eiropas Savienībā šobrīd vesela programmas izdomāta, kā to visu vākt, jo tas jau ir valstiskā un starptautiskā līmenī jārisina. Arī mūsu Vides ministrija ar to ir sākusi nodarboties un diskusijās piedalās. Jo tā plastmasas zupa ir kaut kas briesmīgs.
- Vai kā mediķis un vides aizstāve uzskati, ka pasaule ar katru mirkli kļūst arvien piesārņotāka?
I.A: Tagad arvien pieaug to cilvēku skaits, kas domā par piesārņojumu un to, ka ir jāmaina attieksme pret vidi un to, kā mēs rīkojamies. Mēs jau redzam kā Vācijā notiek, kur upēs pēc ķīmiskās rūpniecības trīsdesmitajos četrdesmitajos gados nebija nevienas zivs un ķīmiskais piesārņojums bija ļoti liels, līdz cilvēki saprata, ka tā nedrīkst būt un arvien vairāk uzmanību pievērsa attīrīšanas iekārtām un videi. Visas industriālās valstis vienā mirklī šausmīgi piesārņojušas šo pasauli un pēc tam kaut ko mēģinājušas darīt lietas labā un izdarījušas ļoti daudz. Ir pilnīgi skaidrs, ka mamma daba ir stiprāka par mazajiem ļautiņiem.
- Tā kā tūliņ 30.aprīlī notiks Lielā Talka, kāds ir Tavs pirmais ieteikums nezinīšiem, kas dosies attīrīt tuvāko apkārtni, un aiz centības vai zināšanu trūkuma var nodarīt arī kādu kaitējumu?
I.A.:Tos atkritumus, ko savāks Lielajā Talkā, kaut kur ir jānovieto. Lai mēs zinātu, kurus atkritumus vākt un, ka tie tiešām pieder Lielajai Talkai, šogad ir speciāli dzelteni maisi. Tāpēc paredzēto talkas vietu vajadzēja vai nu piereģistrēt mājas lapā vai izvēlēties kādu no vairāk kā tūkstoš pieteiktajām talkas vietām visā Latvijā, varbūt varat kādai piebiedroties. Tur tiks izsniegti maisi, no tām vietām tiks organizēta atkritumu izvešana, un būtiskākais ir - paņemt līdzi kārtīgus cimdus un iet pareizos apavos. Nevajadzētu doties uz talku apavos ar ļoti mīkstu zoli, jo maz kur gadās kāds ass priekšmets, īpaši jau ejot pa mežu kaut kur lasīt atkritumus vai pa ceļa malu. Tie ir ieteikumi. Padomus talciniekiem, kā uzvesties talkas laikā, jūs varat atrast arī mūsu mājas lapā. Noteikti, ja atrodiet kādu nesaprotamu priekšmetu vai baterijas, nevajag to visu uzreiz lasīt. Liels cilvēks to var salasīt, bet tikai ar cimdiem, jo no šīm baterijām un akumulatoriem nāk ārā ķīmiskas vielas, kuru rezultātā var arī rasties apdegums. Protams, ka tas ir reti, bet tas var notikt. Tāpēc īpaši bērniem jālūdz, lai viņi neaiztiek šos priekšmetus. Un vēl - ja tiek atrastas šļirces, kas arī notiek talkas laikā, ir lūgums pateikt par to talkas koordinatoriem, bet nelasīt pašiem šos bīstamos priekšmetus.
Interviju ar Ilzi Aizsilnieci veidoja
Anete Lesīte - žurnāliste, māksliniece un arīdzan talciniece