Atmiņa ir mūsu iegūtās informācijas lielākā krātuve. Tās vērtība ir neatsverama, jo atceramies ne tikai sausus faktus vien – kopā ar zināšanām tiek uzkrāta arī pieredze – katra indivīda īpašā attieksme pret notikumiem un lietām.
Taču nereti savu atmiņu atceramies tikai tad, kad pamanām tās pasliktināšanos un nespējam atsaukt atmiņā daudzas lietas. Pieņemts uzskatīt, ka atmiņas traucējumi ir tikai gados vecākas paaudzes problēma, tomēr ar tiem nākas saskarties arī cilvēkiem aktīvajā vecumā – it sevišķi gadījumos, kad nepieciešams atcerēties apjomīgu informāciju. Liela informācijas plūsma aizņem būtisku daļu atmiņas “plauktiņu”, un ļoti bieži pat gados jauni cilvēki konstatē, ka kļūst arvien grūtāk atcerēties to vai citu faktu.

Neiroloģe Nelda Eglīte skaidro, ka visai bieži atmiņa tiek izmantota kā etalons, lai izteiktu kāda līdzcilvēka novērtējumu – visiem ir zināmas anekdotes un joku stāsti par aizmāršīgiem cilvēkiem, turpretī teiciens “viņam galva kā profesoram” bieži atspoguļo apkārtējo cieņu cilvēka prāta spējām, kas cieši saistītas ar atmiņu.

Aizmiršanas vai atmiņas pasliktināšanās iemesli var būt ļoti dažādi. Ievērojamais austriešu psihologs un psihiatrs Zigmunds Freids uzskatīja, ka daudzi aizmiršanas fakti saistīti ar īpašu psiholoģisko aizsardzības mehānismu – izstumšanu. Tie notikumi, kas cilvēkam ir nepatīkami, saistīti ar sāpīgiem pārdzīvojumiem, it kā tiek izstumti no apziņas zemapziņā. Aizmiršanas iemesls tāpat var būt jau pieminētā organisma novecošana, kā arī traumas. Būtu jāzina, ka vispirms aizmirstas tas, kas apgūts nesen. Šā iemesla dēļ daži gados vecāki cilvēki labāk atceras to, kas noticis pirms desmitiem gadu, nekā to, kas noticis vakar.

Cilvēks var aizmirst noderīgu informāciju vai stipri to sagrozīt, iedarbojoties kādai citai informācijai. Ja tu pēc kārtas esi skatījusies vairākas līdzīgas filmas, var sākt neiedomājami jukt personāžu vārdi, situācijas, fakti.

Tāpat informācija mēdz aizmirsties, ja cilvēks to nelieto. Spārnotais teiciens: “Izglītība – tas, kas paliek pāri, kad viss iemācītais ir aizmirsies”, nezaudē savu patiesumu. Bieži vien iegaumēšanas un atcerēšanas problēmas nav saistītas ar atmiņu, bet gan ar uzmanību – nespējot maksimāli koncentrēt uzmanību uz lietām, kas jāiegaumē, mēs tās vienkārši neuztveram. Lai atvieglotu iegaumēšanas procesu, informāciju var vizualizēt, strukturēt, veidot dažādas asociācijas.

Ir zināmas daudzas un dažādas metodes, kas palīdz atvieglot atcerēšanās procesu.

7 viegli soļi atmiņas uzlabošanai

Lielākā daļa cilvēku vēlētos sev labu atmiņu. Izmēģini vienu vai vairākus nākamos soļus atmiņas uzlabošanai:

  1. Mēģini domāt līdzībās, atrast asociācijas materiālam, kas jāpatur prātā, ar to, ko jau zini.
  2. Ar jebkuru tekstu, kas ir jāapgūst, ieteicams strādāt ar zīmuli rokā. Lai labāk atcerētos, uzdod jautājumus, piefiksē savas domas un idejas, kas rodas izlasītā satura rezultātā.
  3. Informāciju, kas tev jāiegaumē, centies sastrukturēt, pārgrupēt, veidot materiāla īsu kopsavilkumu.
  4. To, ko vēlies paturēt prātā, centies aplūkot pēc iespējas dziļāk, meklē papildu informāciju par to.
  5. Nesteidzies, atvēli vairāk laika, lai atcerētos informāciju.
  6. Pirms centies iegaumēt un atcerēties faktus, pārliecinies, ka esi pareizi sapratusi uztveramo informāciju.
  7. Ja jūti, ka, ilgstoši strādājot ar atmiņu, sāk zust koncentrēšanās un enerģija, ļauj sev brīdi atpūsties.

Saspringtā laikā ne vienmēr ir līdzēts ar apņemšanos, - dažkārt burtiski nepietiek organisma fizisko resursu, piemēram, sesijas laikā, pirms atbildīgiem pārbaudījumiem. Tādos gadījumos var vērsties aptiekās, kur bez receptēm ir pieejami dabīgi augu valsts preparāti - Memoplants, Cereloba, Bilobils u.c, - kuru sastāvā ir Ginkgo biloba, kas stabilizē smadzeņu procesus un uzlabo atmiņu, tādējādi palīdzot uztvert informāciju. Šī auga ekstrakta labvēlīgā ietekme uz nervu sistēmas procesiem zināma jau kopš seniem laikiem.

Nobeigumā var teikt – kļūdās tas, kurš domā, ka to, ko esam aizmirsuši, vairs nekad neatcerēsimies. Īpašos eksperimentos ir pierādījies, ka cilvēks hipnozes stāvoklī var atjaunot un atkārtot faktiski visu, kas kādreiz apgūts. Tāpat interesanti, ka kustību iemaņas faktiski neaizmirstas. Pat ja mēs 20 vai 30 gadus neesam sēdušies uz velosipēda, tad labāk vai sliktāk, tomēr mācēsim ar to braukt. Tas pats attiecas arī uz adīšanu, zīmēšanu vai mūzikas instrumentu spēlēšanu. Tāpēc sarežģītās situācijās, piemēram, eksāmenos tu esi spējīga atcerēties to, ko kādreiz esi mācījusies.

Materiāls tapis sadarbībā ar neiroloģi Neldu Eglīti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit