Ūdens pīpju dzimtene ir Tuvie Austrumi. Šādās pīpēs tabaku sakarsē kokogles. Tabakas dūmi iziet cauri ar ūdeni pildītajam pīpes nodalījumam, kur dūmi tiek atdzesēti, pirms tos ieelpo smēķētājs.
Samērā izplatīts ir uzskats, ka, lietojot ūdens pīpi, smēķētājs saņem mazāku darvas un nikotīna devu, nekā smēķējot cigaretes, un ka ūdens pīpes pīpēšana nav tik neveselīga tāpēc, ka dūmi ir izfiltrēti caur ūdeni.
Taču Virdžīnijas Sadraudzības universitātes Klīniskās biheiviorālās farmakoloģijas laboratorijas vadītājs Tomass Eisenbergs savā ziņojumā uzsver, ka tā nav taisnība.
"Ūdens pīpes smēķēšana var būt saistīta ar nozīmīgu risku veselībai, un mēs tikai tagad sākam uzkrāt informāciju par šo jautājumu," norāda Eisenbergs.
Pirmie pētījumi rāda, ka, pīpējot ūdens pīpi, cilvēka organismā tiek uzņemts oglekļa dioksīds un nikotīns, paātrinās sirdsdarbība un, tāpat kā cigaretes, arī ūdens pīpe var veicināt sirds slimību un vēža attīstību.
"Ūdens pīpe ir tikai vēl viens tabakas lietošanas veids, kuru mēs nedrīkstam ignorēt, cīnoties pret tabakas epidēmiju. Līdzšinējā pieredze mums iemācījusi, ka tabakas produktu lietošanas epidēmijas un ietekmes uz veselību ignorēšana var novest pie sabiedrības veselības katastrofas, kuru varēja novērst," uzsver Eisenbergs.
Izdevumā "Preventive Medicine" 2004. gada aprīlī publicēts Eisenberga raksts, kurš zinātnieks norāda, ka ūdens pīpes pīpēšana, īpaši sieviešu vidū, tiek uzskatīta par mazāku ļaunumu nekā cigarešu smēķēšana. Šis ir viens no pirmajiem pētījumiem, kurā analizēts, kā sabiedrības uzskati un dzimuma piederība ietekmē attieksmi pret smēķēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
