Simptomi var būt dažas nedēļas, bet var arī turpināties visu pavasari, vasaru, pat līdz septembra mēnesim. Reakcija uz ziedputekšņiem var izpausties gan vieglākā, gan arī smagākā formā. Smagākos gadījumos parādās izsitumi uz ādas, paaugstinās temperatūra. (Tautā dēvē par „siena drudzi".) Tiek uzskatīts, ka aptuveni 25% cilvēku ir alerģija uz ziedputekšņiem un tā var sākties jebkurā vecumā. Alerģiskās ziedputekšņu iesnas ir aktuālas 10%-20% cilvēku.
Ziedēšanas periodi Latvijā
Pirmie sāk ziedēt koki-alksnis, lazda, kuri sāk ziedēt marta beigās, aprīļa beigās zied bērzs. Vīksna, kastanis, priede zied maija mēnesī. Bieži vien papeli uzskata par bīstamāko alergēnu, tomēr tā tas nav. Papeles pūkas pārnes citu koku un graudzāļu ziedputekšņus.
Nākamais alergēnu ziņā riskantais periods ir vasara, kad zied graudzāles - timotiņš, kamolzāle, auzene, skarene, graudi. Parasti šis laiks iekrīt ap Jāņiem un ilgst līdz augusta vidum.
Trešais periods ir jau vasaras nogalē un agrīnā rudenī, kad uzzied balanda, vērmele, ceļteka, skābenes, vībotne - augustā un septembrī. Var būt arī nelielas nobīdes laika ziņā, jo tas atkarīgs no laika apstākļiem.
Ziedputekšņu alerģija ir jāārstē
Ziedputekšņu alerģija jebkurā gadījumā ir jāārstē. Ja ir izteiktas iesnas vai asaro acis izjūtam diskomfortu. Ar aizliktu degunu slikti izguļamies, dienā nevaram darbā koncentrēties, var parādīties galvassāpes. Elpojot tikai caur muti, neattīrītais gaiss var sakairināt kaklu, var sākties klepus.
Ja nepārtraukti jāšķauda, jāšņaukājas, jūtamies neērti arī sabiedrībā. Iesnu dēļ jāatliek ciemošanās, teātra vai kino apmeklējums. It īpaši izteiktas iesnas un citi alerģijas simptomi rodas vēli atnākušos pavasaros, kad viss sāk ziedēt vienlaikus. Gadās, ka alerģisko iesnu dēļ cilvēks ir tā izmocīts, ka kļūst pat darbnespējīgs.
Kā atpazīt ziedputekšņu izraisītu alerģiju
Veselības problēmas atkārtojas katru gadu un parasti vienā un tajā pašā mēnesī. Reizēm cilvēki domā, ka ir saaukstējušies, tikai aizdomīgi, ka tas atkārtojas katru gadu.
Jānoskaidro ir alerģijas izraisītājs
Lai uzzinātu, kādu augu ziedputekšņi izraisa pavasara iesnas, nepieciešams veikt speciālus izmeklējumus, ko veic alergologs (ādas testus, analīzes). Kad noskaidrojies, kas vainojams alerģisko iesnu izraisīšanā, var jau laikus sākt lietot zāles, kuras mazinās alerģiskās izpausmes. Bērzi, piemēram, parasti zied aprīļa beigās, maija sākumā, tāpēc tiem, kuriem šī koka ziedputekšņi izraisa alerģiju, laiks uzsākt ārstēšanos.
Profilakses pasākumi
- Alerģiskās iesnas pastiprinās, izejot laukā no telpām. Ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augstāka, ja laiks ir sauss, nav lijis lietus. Vislielākā tā ir rīta pusē līdz pulksten desmitiem, tāpēc, lai izvairītos no alerģijas, ziedēšanas periodā būtu jāatsakās no rīta skriešanas vai pastaigas.
- Aukstajās dienās ziedputekšņu koncentrācija ir zemāka, bet pagarinās ziedēšanas periods.
- Ziedputekšņi ir ļoti viegli, gaistoši, tie var pārvietoties pat 400 kilometru attālumā, tas arī var ietekmēt ziedputekšņu koncentrāciju .
- Ja alerģijas dēļ asaro acis, ziedēšanas laikā iesaka valkāt saulesbrilles.
- Vēdinot telpas, svarīgi ievērot, lai nerastos caurvējš, kas vieglos ziedputekšņus var ienest telpās.
- Ja mājās ir dzīvnieki, tad pēc āra pastaigas, vēlams iztīrīt viņu kažokus, jo ziedputekšņi var pielipt dzīvnieka spalvām.
- Lai ziedēšanas laikā pasaudzētu deguna gļotādu, ieteicams to mitrināt ar aptiekās nopērkamo jūras sālsūdens aerosolus.
- Dodoties ceļojumā uz citu valsti, vēlams uzzināt, kāda konkrētajā vietā ir ziedputekšņu koncentrācija. Šo informāciju var atrast internetā: www.polleninfo.org.
- Par ziedputekšņu koncentrāciju Latvijā var uzzināt pa telefonu 67221064.
Zāles var lietot visu ziedēšanas periodu
Vislabāk ārstēšanu ir apspriest ar ārstu, jo katrs gadījums jau ir atšķirīgs un medikamentu izvēle ir ļoti plaša. Nevar pielietot visiem vienu shēmu.
Ja alerģija izpaužas tikai kā iesnas un zināms, kurš ir riskantākais ziedēšanas periods, palīdzēt var otrās paaudzes antihistamīnu līdzekļi: Klaritīns, Loratīns, Zirteks, Kestīns, Fenkarols u.c. Pirmās paaudzes pretalerģijas medikamentus, tādus kā Tavegils, Suprastins, vairs neiesaka, jo tie izraisa miegainību. Medikamenti jālieto tik ilgi, kamēr turpinās ziedēšanas periods, bet vislabāk tos sākt lietot vēl pirms radušies simptomi. Ja imūnās sistēmas reakcija ir sākusies, to novērst ir grūtāk, nekā tad, ja iepriekš jau esam lietojuši pretalerģijas līdzekļus profilaktiskos nolūkos.
Ja ar iepriekšminētiem līdzekļiem iesnas neizdodas kontrolēt, vai arī simptomi bijuši ļoti smagi, var izmantot lokālos jeb topiskos kortikosteroīdus. Tie palīdz novērst deguna gļotādas pietūkumu un izdalījumus, bet turpmākais kontakts ar alergēnu vairs nav ar tik izteiktu reakciju. Šīs zāles gļotādu nomierina, nevis bojā, kā tas nereti notiek, ilgstoši lietojot bezrecepšu asinsvadus sašaurinošos deguna pilienus.
Kortikosteroīdus saturošiem medikamentiem ir lokāla iedarbība, tie tikpat kā neuzsūcas organismā. Parasti tie nopērkami degunā pūšamu aerosolu veidā, un tos var lietot visu ziedēšanas periodu – vienu līdz divus mēnešus. Lokāli lietojamie kortikosteroīdi ir Nazoneks, Rinokorts, Avamis, Budesonīds, Fliksonāze. Pamatā tie ir recepšu medikamenti. Bez receptes aptiekās no šīs medikamentu grupas var iegādāties Fliksonāzi.
Alerģisko slimību ārstēšanā izmanto arī alergēnspecifisko imūnterapiju. Tas nozīmē, kas noteikto alergēnu, kas izraisa reakcijas injicē aptuveni trīs gadus. Ārstēšanas mērķis ir panākt, lai mazinātos simptomi, mazāk vajadzētu lietot medikamentus, bet ļoti laba rezultāta gadījumā- iesnas netraucē.
Bērniem medikamentus noteikti vajadzētu izvēlēties ar ārsta palīdzību, jo ir vecuma ierobežojumi medikamentu lietošanai.
Alergēnspecifiskā imūnterapija
Alergēnspecifiskā imūnterapija ir metode, kas palīdz modificēt slimības gaitu - aizkavē un novērš slimības progresēšanu, mazina simptomus. Metodes pamatā ir noteiktā alergēna injekcijas, kāpinot alergēna koncentrāciju. Terapijas kurss ir 3-4 gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
