“Hemoroīdu problēma” pēdējos gados kļūst arvien biežāka. Tiek lēsts, ka trešajai daļai amerikāņu ir kāda no šīs slimības pazīmēm, bet 50% Eiropas Savienības iedzīvotāju tā tiek prognozēta.
Agrāk valdīja uzskats, ka vīrieši ar hemoroīdiem slimo biežāk (t.s. “šoferu slimība”), taču pēdējā laika dati liek domāt, ka slimība abiem dzimumiem sastopama gandrīz vienādi. Par šo slimību stāsta “Veselības centra 4” ķirurgs proktologs Aigars Martinsons.

Hemoroīdi

Hemoroīdus iedala iekšējos un ārējos hemoroīdu mezglos. Iekšējie hemoroīdu mezgli atrodas taisnās zarnas iekšpusē, un pacienti tos neredz. Ielaistas slimības gadījumā tie uz laiku vai pastāvīgi izslīd no anālās atveres.

Parasti patoloģiska mezglu palielināšanās sākas tieši no iekšējiem hemoroīdu mezgliem, tikai pēc tam palielinās ārējie hemoroīdu mezgli, kuru asins apgāde pa lielākajai daļai notiek tieši no iekšējiem mezgliem. Šos mezglus klāj taisnās zarnas gļotāda, kurā nav sāpju receptoru.

Ārējie mezgli atrodas ārpusē pie anālās atveres, tie ir redzami no ārpuses un nereti pacientam traucē vairāk. Ārējos hemoroidālos mezglus klāj starpenes āda, atšķirībā no anālās gļotādas tajā ir ļoti daudz sāpju receptoru. Hemoroidālās slimības smagumu pieņemts dalīt četrās pakāpēs.

Slimības izcelsme

Slimības izcelsmē liela nozīme ir tādiem faktoriem kā mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana, nepareizs, rafinētiem produktiem pārbagāts, pikants uzturs, kas rada aizcietējumus. Daudzi pacienti atzīst, ka slimība par sevi liek manīt pēc viesībām, kad lietots alkohols un bagātīgi ēsts (īpaši piparoti un vircoti ēdieni).

Zināma nozīme slimības izcelsmē ir iedzimtībai, atkārtotām grūtniecībām un fiziski smagam darbam. Hemoroidālā slimība nereti paasinās tieši grūtniecības laikā.

Slimības simptomi

Par hemoroidālu saslimšanu liecina vairāki simptomi. Vispirms jāmin asiņošana no taisnās zarnas, kas parasti izpaužas kā svaigas asinis vēdera izejas beigās, pēc daudzu pacientu vārdiem, “uz papīra”. Nereti pacienti asiņošanu apraksta kā visai apjomīgu, bet novēroti tikai atsevišķi gadījumi, kad hemoroidālā asiņošana noved pie akūtas vai hroniskas mazasinības, kuras dēļ nepieciešama stacionēšana, asins pārliešana un citi ar asins zudumu saistīti steidzami pasākumi.

Nereti hemoroidālie mezgli var trombozēties un iesprūst. Iesprūšana raksturīga vēlāku slimības stadiju (visbiežāk trešās) gadījumos. Pacienti sūdzas par ļoti stiprām sāpēm tūpļa apvidū un nereti pie anālās atveres konstatē sāpīgu veidojumu – iesprūdušu vai trombozētu hemoroidālo mezglu. Arī sākotnēju slimības stadiju gadījumā ir jūtams diskomforts anālās atveres rajonā: mitrošanās.

Tā kā vēlākās slimības stadijās mainītais hemoroidālais vēnu pinums vairs nenodrošina blīves funkcijas, var rasties fēču nesaturēšana, mitrošanās vai smērēšanās. Mitrošanās dēļ var veidoties pastāvīgs starpenes ādas kairinājums, kas savukārt novest pie niezes un ādas iekaisuma (ekzēmas vai dermatīta).

Slimības ārstēšana

Slimības ārstēšanā kompleksi lietojamas gan medikamentozās, gan ķirurģiskās ārstēšanas metodes. Konkrēta ārstēšanas programma atkarīga no slimības stadijas, izpausmēm un paša pacienta nostājas attiecīgajā jautājumā.

  • Režīma un diētas maiņa. Slimības gadījumā jāizvairās no mazkustīga dzīvesveida, maksimāli jāatturas no ilgstošas sēdēšanas (vismaz ārpus darba). Nav vēlami vingrinājumi, kas saistīti ar lielu vēdera preses muskulatūras slodzi. Ikdienā jālieto daudz šķidruma, ideāli būtu 2-3 litri diennaktī (minerālūdeņi, tējas u.c.). Uzturā vēlams ieviest ar šķiedrvielām bagātus produktus: dārzeņus, augļus, klijas, rupjus graudus un linsēklas saturošus produktus.

  • Medikamentoza ārstēšana. Tās pamatā ir lokāla terapija: siltuma procedūras (sēdvanniņas) un dažādi medikamenti, ziežu vai svecīšu veidā. Šo ārstēšanu var kombinēt ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem, kuri nostiprina asins kapilāru sieniņas, samazina tūsku un iekaisumu, kā arī uzlabo asinsriti. Tiesa, vairumā gadījumu, ārstējoties tikai ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem, nevar cerēt uz vēlamo rezultātu.

  • Ķirurģiskā ārstēšana. Visas ķirurģiskās ārstēšanas metodes var iedalīt divās daļās. Mazāk traumatiska ir hemoroidālās slimības ārstēšana, izmantojot “pusķirurģiskas” metodes.

    Šāda ārstēšana ir elastīgo gredzenu uzlikšana uz iekšējiem hemoroidālajiem mezgliem, skleroterapija, iekšējo mezglu infrasarkano staru koagulācija, hemoroidālo asinsvadu cauršūšana doplera (US) kontrolē un citas metodes.

    Parasti to veic poliklīnikā, kad pacients pēc dažu stundu novērošanas var doties mājup, retāk — vienas dienas stacionāra apstākļos, kad pacients pēc ārstēšanas seansa nakšņo medicīnas centrā un mājup dodas nākamajā dienā. Neiedziļinoties tehniskajās niansēs, jāatzīmē, ka šo metožu izmantošanas gadījumā galvenokārt iedarbojas uz iekšējiem hemoroidālajiem mezgliem, jo gļotādā, kas tos pārklāj, praktiski nav sāpju receptoru. Līdz ar to ir vajadzīga tikai lokāla atsāpināšana, vai arī atsāpināšana nemaz nav vajadzīga.

    Šīs metodes lieto sākotnējo stadiju hemoroidālo slimību gadījumā un ir mazāk traumatiskas un sāpīgas, taču slimības progresēšana, salīdzinot ar gadījumiem, kad tiek veiktas operācijas, vērojamas biežāk. Nereti šādas manipulācijas ir jāatkārto. Viena ārstēšanas seansa izmaksas, salīdzinot ar operāciju, protams, ir mazākas. Visbeidzot jāuzsver, ka arī šāda “pusķirurģiska” hemoroidālās slimības ārstēšana ir un paliek ķirurģiska iejaukšanās. Tā ir maza ķirurģiska operācija ar zināmu komplikāciju un slimības progresēšanas risku. Jāšaubās par dažos reklāmas izdevumos publicēto informāciju, ka ar šīm metodēm hemoroidālo slimību var “izārstēt bez operācijas”.

  • Ķirurģiskās operācijas izmanto ielaistos gadījumos. Ķirurģisko operāciju pamatā ir iekšējo un ārējo hemoroidālo mezglu izgriešana un nosiešana. Var veikt tikai atsevišķu iekšējo vai ārējo mezglu operācijas, vai arī izoperēt visus hemoroidālos mezglus, ja tie ir mainīti. Pasaulē ir vairāk nekā 10 hemoroīdu operāciju veidu.

    Operāciju gadījumā vienmēr nepieciešama atsāpināšana — efektīva vietējā anestēzija, spinālā anestēzija vai arī vispārīgā narkoze. Daļu operācijas var veikt poliklīnikas apstākļos, bet vairumam operāciju nepieciešams vismaz dienas stacionārs. Salīdzinot ar manipulatīvajām ārstēšanas metodēm, operācijas ir apjomīgākas, bet slimības progresēšanas iespējamība ir mazāka. Par lielāko klasisko hemoroīdu operāciju trūkumu jāuzskata diskomforts un sāpes pirmajās pēcoperācijas dienās un pat nedēļās (t.s. agrīnajā pēcoperācijas periodā). To skaidro ar to, ka operāciju gadījumā tiek traumēta starpenes āda, un tā, kā jau minēts, ir jutīga un bagāta ar sāpju receptoriem. Salīdzinot ar ķirurģiskajām manipulācijām, operācijas hemoroidālās slimības gadījumos ir dārgākas, to veikšanai nepieciešama lielāka ķirurga prasme un sagatavotība.

  • Pēdējos gados kā optimāla ķirurģiska ārstēšanas metode hemoroidālās slimības gadījumā tiek piedāvāta hemoroidektomija ar mehānisko šuvēju. Metodes pamatā ir iekšējo hemoroidālo mezglu apasiņošanas pārtraukšana un iekšējo hemoroidālo mezglu cauršūšana un rezekcija (izgriešana) ar šim nolūkam speciāli konstruētu vienreiz lietojamu ierīci (mehānisko šuvēju). Metodi sekmīgi izmanto visās slimības stadijās, bet visefektīvākā tā ir 2. un 3., daļēji arī 4. pakāpes hemoroīdu gadījumā. Tā ir ievērojami efektīvāka par visām “pusķirurģiskajām” ārstēšanas metodēm. Slimība neprogresē un to pielīdzina klasiskajām hemoroīdu operācijām, taču šī metode ir ievērojami nesāpīgāka, īpaši agrīnajā pēcoperācijas periodā.

    Piemēram, pretsāpju medikamenti agrīnajā pēcoperācijas periodā pēc šīm operācijām ir vajadzīgi aptuveni 2-3 reizes retāk, gandrīz nekad nav vajadzīga sevišķi stipras darbības līdzekļu lietošana sāpju nomākšanai. Pacients ievērojami ātrāk atgūst darbaspējas. Vienīgais trūkums ir relatīvi augstās izmaksas, ko nosaka vienreizlietojamo aparātu cena, kuri šīs operācijas gadījumā ir nepieciešami.

    Hemoroidektomiju ar mehānisko šuvēju var veikt arī vietējā anestēzijā, bet labāk to darīt spinālajā anestēzijā vai īslaicīgā intravenozā narkozē. Vairumā gadījumu tā ir pieejama poliklīnikas vai dienas stacionāra apstākļos.

    • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit