Foto: ČetrasSezonas.lv
Sēnes bieži sauc par "meža maizi", jo tām piemīt augsta uzturvielu vērtība, un prasmīga kulināra rokās tas ir unikāls produkts. Bet tomēr par sēņu lietošanu uzturā pastāv pretrunīgi viedokļi, jo, no vienas puses, sēnes satur lielu daudzumu olbaltumvielu, dažus tauku, ogļhidrātu, fermentu un mikroelementu veidus, kas ir veselīgi cilvēkam, bet tās satur arī slāpekļa savienojumus, kuru dēļ tās slikti pārstrādājas. Tāpēc tās neiesaka ēst lielos daudzumos.
Enerģētiskā vērtība sēnēm nav augsta - 70-100 kcal uz 100 g, jo 90% svaigo sēņu sastāv no ūdens. Žāvētām sēnēm enerģētiskā vērtība, protams, ir augstāka, tā sasniedz līdz 900 kcal. Žāvētas un sasmalcinātas sēnes cilvēka organisms arī labāk izmanto.

Pēc sava ķīmiskā sastāva sēnes atgādina gan dārzeņus, gan gaļu. Kopš seniem laikiem sēnes izmantotas gavēņa ēdienkartē, jo tās bija galvenais olbaltumvielu avots. Bet to sastāvā ietilpstošās aminoskābes (tirozīns, histidīns, leicīns, arginīns) viegli sadalās un ātri uzsūcas, normalizējot kuņģa-zarnu trakta darbību.
Ļoti svarīga nozīme ir lecitīnam, kas traucē holesterīna veidošanos organismā.

Sēņu sastāvā ietilpst milzīgs mikroelementu daudzums - cinks, varš, fluors, kālijs, magnijs, dzelzs, nātrijs, sērs un hlors. A vitamīnu jūs varat saņemt ar baravikām, gailenēm, rudmiesēm, bet bērzu bekās РР1 vitamīna ir tikpat daudz kā raugā vai aknās. В1  vitamīna ziņā tās neatpaliek no graudaugiem, bet D vitamīna ziņā - no sviesta.

Sēnēs ir arī daži tauku, ogļhidrātu un fermentu, cukuru, ēterisko eļļu un sveķu veidi.
Dažu sēņu ķīmiskais sastāvs (%).

NosaukumsŪdensOgļūdeņr.TaukiOlbaltumiCelulozeMin sv.Enerģēt.vērt. kal
Bērzu bekas88,02,50,65,03,00,936
Sviesta bekas92,03,50,32,01,60,625
Apšu bekas88,02,20,84,63,50,935
Baravikas87,03,10,55,53,00,940
Gailenes94,43,80,42,61,00,830
Celmenes90,04,00,52,02,70,829


Neskatoties uz barojošām un citādi derīgām sēņu īpašībām, to sastāvā ietilpst slāpekli saturoša viela, proti - fungīns, kas savukārt ir šī produkta trūkums - tas slikti pārstrādājas un to nav vēlams lietot cilvēkiem ar slimu kuņģi.

Der atcerēties

  • Sēnes, kuras atkārtoti ir saldētas un atsaldētas, lietot uzturā nedrīkst.
  • Sēnes nedrīkst ilgi glabāt neapstrādātas, jo tās ātri bojājas, sevišķi tad, ja lasītas mitrā laikā. Ja jums nav iespējas notīrīt un pārlasīt sēnes uzreiz, tad līdz rītam tās var atstāt vēsā, labi vēdināmā vietā, pirms tam tās izklājot vienā kārtā, bet tikai ne uz metāla virsmas.
  • 100 grādu termiskā apstrādēaiziet bojā visas sēņu ārstnieciskās īpašības, tāpēc  veselīgākas ir žāvētas sasmalcinātas sēnes.
  • Parādoties pirmajām saindēšanās pazīmēm, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Nekādā gadījumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos!

Sēņu krājumu uzglabāšana

Ja jūsu pārgājiens uz mežu pēc sēnēm ir vainagojies ar panākumiem, tad droši, ka visas sēnes noēst uzreiz neizdosies. Ļoti bieži, lai ziemā pamielotos ar meža veltēm, sēnes žāvē, marinē, sāla un sasaldē. 

Žāvēšana

Kā jau iepriekš tika minēts, žāvētas sēnes saglabā savas vērtīgās īpašības labāk nekā sēnes, kuras ir apstrādātas citādi.
Pārlasi sēnes pēc šķirnēm, notīri, nomazgā un apžāvē, tad saver tās uz pārtikas diega vai izliec uz marles, iznes saulē. Bet seko, lai tās nekļūst mitras, un uz nakti tās ir jāienes telpā. Sēnes var žāvēt arī cepeškrāsnī 60-70 grādos.
Uzglabā vēsā, sausā vietā papīra vai audekla maisiņos. Glabāšanas laiks: līdz gadam. Pirms izmantošanas zupu, mērču vai piedevu gatavošanai ieliec sēnes uz kādu laiku ūdenī vai pienā, un tad tās būs atkal gatavas lietošanai.

Saldēšana

Sasaldēt sēnes var gan svaigas, gan apceptas sviestā (var ar sīpoliem), dažreiz atkarībā no šķirnes tās apvāra.
Sagatavo sēnes tāpat kā iepriekšējā gadījumā, saliec polietilēna maisiņos un ieliec saldēšanas kamerā -30 grādos, vēlāk var uzglabāt arī -15 (-20) grādos. Uzglabāšanas laiks: 1 gads.
Konservēšana
Šo sēņu sagatavošanas veidu izmanto tikai augstvērtīgām sēnēm: baravikām, bērzu bekām un sviesta bekām. Nomazgā, sagriez un uz stipras uguns lielā eļļas daudzumā (200 g uz 1 kg sēņu) apcep, gatavas sēnes saliec sterilizētās burciņās, pievieno lauru lapu, dažus melnā pipara graudus un pārlej ar vārošu eļļu (uz 100 g eļļas 1 ēdamkarote etiķa). Aiztaisi burkas, atdzesē un uzglabā ledusskapī vai aukstā pagrabā. Šo metodi izmantoja mana vecāmāte. Ziemā viņa sasildīja sēnes un pasniedza tās ar kartupeļiem vai putraimiem. Iznāca ļoti sātīgs un aromātisks ēdiens.

Marinēšana

Paši populārākie sagatavošanas veidi ir sēņu sālīšana un marinēšana.

Sēnes sāla trīs veidos: sausā (sēnēm, kuras satur lielu daudzumu pienainas sulas, piemēram, bērzlapes un rudmieses), aukstā un karstā sālīšana. Glabāšanai var izmantot stikla traukus, bet īpaši skaisti sēnes izskatās koka kublos. Sālītas sēnes uzglabā vēsā vietā (0-5 °С), bet to gatavība ir atkarīga no sālīšanas veida, kā arī no sēņu šķirnes. Vienīgais, kas ir neērti, ir jāseko, lai sēnes nepelētu.

Katrai saimniecei noteikti atradīsies sava īpaša sēņu marinēšanas recepte, kas tiek nodota ģimenē no mammas un vecmāmiņas. Parasti marinētas sēnes ir gatavas jau pēc nedēļas. Jūsu pūles un darbu virtuvē noteikti novērtēs vīrieši, kad pie glāzītes auksta šņabja jūs atvērsiet pašrocīgi salasītu sēņu burciņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!