Ķirbju īpašības tikušas novērtētas jau pirms 5000 tūkstošiem gadu. Tā Peru iedzīvotāji uzskatīja, ka šo augu uz Zemes atveduši atnācēji no Kosmosa. Vēlāk ķirbis izplatījās visā Ziemeļamerikā, bet pēc Kolumba vizītes atceļoja uz Eiropu un tika dēvēts par indiāņu ābolu.
Ķirbis satur 90 procentu ūdens, un tāpēc to izmanto dažādās diētās un iesaka sirds slimniekiem. Ķirbis labi noder arī organisma attīrīšanai un satur daudzas vērtīgas vielas. Ēdams ir ne tikai tā mīkstums, bet arī sēklas.

Ķirbji ir vitamīniem un mikroelementiem bagāti dārzeņi (C, PP, B vitamīni, beta karotīns, fosfors, kālijs, kalcijs). Ķirbja sēklas satur nātriju, fosforu un dzelzi, bet jo īpaši daudz cinku.

Kā ārstniecības līdzeklis ķirbis var būt lielisks palīgs liekā šķidruma izvadē no organisma, tas ir ļoti maigs un nekairina kuņģi – tas normalizē kuņģa un zarnu darbību, stimulē ūdens un sāļu apmaiņu, likvidē vēdera aizcietējumus. Ķirbju sēklas ir plaši pazīstams pretcērmju līdzeklis. Ķirbī ir daudz beta karotīns, kurš, kā tiek uzskatīts, spēj samazināt saslimt ar noteikta veida vēzi vai sirds-asinsvadu slimībām.

Ķirbī ir augsts nepiesātināto augu eļļu saturs, kas savukārt ir E, A, B un C vitamīnu avots.

Ķirbi var taisīt gan kā otro ēdienu, gan kā desertu. Parasti ir pierasts, ka ķirbi gatavo kopā ar bagātīgu olu, miltu, mannas daudzumu, kas ievērojami ierobežo tā lietošanas daudzumus. Bet ir arī citi – tievētājiem draudzīgāki veidi, kā baudīt ķirbi. Un pats galvenais – ķirbim nav tikai viena šķirne. Tie ir daudz un dažādi ar dažādām garšas niansēm. Ja negaršo parastais ķirbis, kas šķiet pietiekami pliekans, tad Latvijā sāk pamazām ieviesties arī citu šķirņu audzēšana. Pasaulē ir pazīstami tādi ķirbji kā riekstu ķirbis, medus ķirbis, muskata, vīna, piena un mandeļu ķirbji!

No ķirbjiem var sablenderēt lieliskas biezeņzupas, taisīt salātus, sulas, sacepumus, biezputras, pankūkas un visu to, ko vien namamātes fantāzija ļauj.

Ķirbis ir viens no dārzeņiem, kura visas sastāvdaļas ir ēdamas. Pat ķirbjaugu ziedus var sažāvēt un gatavot tējas – tās ziemā stimulē organisma aizsargspēju pretoties slimībām.

Ķirbja mizu varētu saukt par organisma būvmateriālu. Organisma veselības uzturēšanā un ārstniecībā arī ķirbju miza ir ļoti vērtīga. Tā spēj papildināt ar vērtīgām vielām ķermeņa cietās daļas: kaulus, zobus, nagus un matus. Samaltas vai sarīvētas ķirbju mizas var pievienot jebkuriem vitamīnsalātiem. Ķirbju mizas satur arī organisko želatīnu, kas nepieciešams kaulu locītavu, skrimšļu augšanai un atjaunošanai to bojājumu gadījumos.

Ķirbju viducis – loģiskai domāšanai. Sulīgais ķirbja viducis, samalts gaļasmašīnā kopā ar nobriedušām vai nenobriedušām seklām, ir vērtīga ārstnieciska viela. Tās garša uzlabojama, pievienojot ogu, ābolu, cidoniju, citronu, burkānu un seleriju sulu. Lietojot uzturā garšīgi sagatavotu maltīti no ķirbja viduča iespējams veicināt loģisko domāšanu, stimulēt apzinīgumu un uzlabot pašsavaldīšanās spējas. Šis produkts veicina optimismu! Sulīgais ķirbja viducis bez sēklām ir izmantojams mugurkaula un sāpošo locītavu masāžai, bet aplikāciju veidā – ādas izsitumu un ekzēmu gadījumā.

Ķirbju sēklas – efektīvākais līdzeklis cērmju, spalīšu, lenteņu izdzīšanai. Sēklas satur vielas, kas spējīgas aizsargāt zobus, tās papildina kauliem, matiem un nagiem nepieciešamās vielas. Sēklas satur ķirbju eļļu, kas lieliski spēj ieeļļot kaulu locītavas, ādu, matus un gļotādu. Tā arī nostiprina organismu pret onkoloģiskām slimībām. Ārstniecībā visvērtīgākās ir kailsēklu ķirbja sēklas (tām nav čaumalas), tās satur 50-60% ķirbju eļļu. (Zaļš ķirbis ar zaļām vai melnām sēklām).

Ķirbju sula – palīdz kaulu deformācijas gadījumos un pret osteohondrozi. Ķirbju sula nesatur nitrātus, bet satur organisko želatīnu, kas, nonākot cilvēka organismā, spēj pārvērsties skrimšļos, kā arī sulas iedarbības rezultātā izzūd locītavu iekaisumi. Sula palīdz augt mazuļu zobiņiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!