Foto: Kolliju portāls
Kā noteikt piemērotākās kuces pārošanas dienas? Kā norit kuces grūsnība? Kā sagatavoties dzemdībām? Vai tikai es kaut ko neizdarīšu nepareizi? Šie un līdzīgi jautājumi nodarbina 99% jauno suņu audzētāju prātus. Par šo tēmu, kā arī nākotnē par kucēnu kopšanu, stāstīsim šajā un nākamajās intervijās, kurās mums savus padomus sniegs “Dzīvnieku veselības centra” daktere un Latvijas veterinārā seriāla “Dzīvnieku hospitālis” zvaigzne Ilze Pētersone.

Viens no biežākajiem jautājumiem: kā es zināšu, ka mana kucīte meklējas?

Kuces savu dzimumbriedumu sasniedz apmēram 7-8 mēnešu vecumā. Tas ir vidējais rādītājs. Mazākām šķirnēm tas var notikt ātrāk, bet lielajām, gigantiskajām pirmās meklēšanās pazīmes var parādīties pat 12-18 mēnešu vecumā.

Lai paskaidrotu, kas ir kuces dzimumcikls, vispirms pieminēšu miera periodu, kas ilgst apmēram 90 dienas. Šajā laikā kuce ir seksuāli neaktīva. Tad seko pirmsmeklēšanās fāze, kas vidēji ilgst deviņas dienas.

Kādas ir pirmās pamanāmās pazīmes?

Kuces ārējie dzimumorgāni palielinās, nedaudz pietūkst, bieži vien novērojami arī asiņaini izdalījumi no tiem. Tos varat pamanīt vietās, kur kucīte gulējusi, tāpat var būt daži nopilējuši asins pilieni uz grīdas. Suņi šajā kuces pirmsmeklēšanās fāzes laikā jau ļoti vēlas piekļūt kucei, taču kuce vēl nepielaiž sev klāt suņu pielūdzējus.

Pēc šīm jau pieminētajām deviņām dienām seko meklēšanās fāze. Mainās izdalījumu krāsa. Asiņainu izdalījumu vietā parādās salmu dzelteni izdalījumi, kuces ārējie dzimumorgāni ir piebrieduši vēl vairāk, kļuvuši stingri. Šajā fāzē kuce pielaiž sev tīkamos pielūdzējus.

Pēc meklēšanās fāzes iestājas vēl viena – pēcmeklēšanās fāze – tām kucītēm, kuras nav sapārojušās meklēšanās laikā. Šajā laikā, kas ilgst apmēram 75 dienas, notiek dažādas hormonālas izmaiņas kucītes organismā. Tieši šajā fāzē visbiežāk iestājas māņus jeb viltus grūsnība, par kuru es pastāstīšu vēlāk.

Kādā vecumā būtu pieļaujama kuces pirmā pārošana?

Kuci varētu pārot apmēram divu gadu vecumā. Tas ir laiks, kad kuce ir ne tikai sasniegusi fizioloģisko dzimumgatavību, bet ir pieaugusi. Ir iespējamas dažādas īpatnības, kas atkarīgas no konkrētas kuces šķirnes.

Kā noteikt “pareizās” kuces pārošanas dienas?

Visbiežāk tā ir 11. un 13. meklēšanās diena.

Vai pietiek ar vienu pārošanas reizi? Vai obligāta ir atkārtota jeb tā dēvētā kontrolpārošana?

Kucīti parasti pāro divas, dažreiz pat trīs reizes, ir izstrādātas pat speciālas shēmas. Tas ir tāpēc, ka bez speciālu testu izmantošanas mēs nezinām, vai ir notikusi ovulācija. Vienu shēmu es jau minēju: pārošanu veic 11. un 13. meklēšanas dienā; otra – pārošana veicama 12., 14. un 16. meklēšanās dienā.

Fizioloģiskā īpatnība ir tāda, ka suņa spermatozoīdi kuces dzimumorgānos ir spējīgi dzīvot un saglabāt apaugļošanas spējas vēl septiņas dienas. Ievērojot šo shēmu, parasti mēs arī varam veiksmīgi kucīti sapārot.

Kā lai saimnieks zina, vai viņa kuce pēc pārošanas ir grūsna, vai nav? Esmu dzirdējis par sievietēm domāto grūtniecības testu izmantošanu...

Izmantot šos testus nevar, lai noteiktu kuces grūsnību, jo tikai sievietes un arī vēl zirgi grūsnības laikā producē īpašus hormonus, kurus mēs ar šo testu varam noteikt un saskaitīt, kāda ir šo hormonu koncentrācija organismā.

Šobrīd ir atrasts jauns hormons, ko sauc par relaksīnu, to producē kucītes organisms apmēram 25.-30. grūsnības dienā. Šis hormons atbild par iegurņa relaksāciju dzemdību laikā, asinīs to varētu konstatēt, sākot no 31. grūsnības dienas. Taču bieži vien, lai noteiktu grūsnību, izmanto citas metodes.

Pirmā metode ir palpācija. Lai to izmantotu, veterinārārstam ir jābūt pieredzējušam. Dažkārt kuces augļu īpatnības dēļ kucēnus ir grūti sataustīt, dažkārt var gadīties, ka ir nokavēts optimālais palpācijas veikšanas laiks. Taču, ja veterinārais speciālists ir pieredzējis šajā jomā, šo metodi var izmantot.

Otra mūsdienās populārā metode ir ultrasonogrāfija. Arī šīs metodes izmantošana ir atkarīga no speciālista pieredzes un arī aparatūras. Sākot apmēram ar 26. grūsnības dienu ar ultrasonogrāfijas palīdzību var konstatēt, vai kuce ir grūsna.

Trešā metode ir rentgenoloģiskā izmeklēšana. To var veikt, sākot no 45. grūsnības dienas. Parasti šo metodi izmanto tad, lai noteiktu gaidāmo kucēnu skaitu, izvērtētu, kā viņi ir novietoti, kāds ir mazo sunīšu izmērs. Ja rodas aizdomas, ka kucei varētu būt grūti piedzemdēt kucēnus to lielā auguma dēļ, rentgenoloģiski mēs varam to precīzi konstatēt un prognozēt, kādas būs dzemdības. Ar rentgenoloģisko metodi mēs varam ļoti precīzi saskaitīt kucēnu skaitu – ir precīzi saskatāmi kucēnu skeletiņi, kas nav tik precīzi nosakāms, izmantojot ultrasonogrāfiju.

Tātad mūsu rīcībā ir četras metodes: hormonālā izmeklēšana (Latvijā – tikai teorētiska), palpācija, ultrasonogrāfija un rentgenoloģiskā izmeklēšana. Pēdējā no manis minētajām ir izmantojama arī pēc dzemdībām, ja ir radušās aizdomas par to, ka ne visi kucēni ir piedzimuši.

Ja netiek izmantotas pieminētās četras metodes, respektīvi, kucīte netiek vesta uz veterināro klīniku, kā pats kucītes saimnieks var noteikt pirmās grūsnības pazīmes?

Sākumā neko daudz nevar pateikt. Dažas kuces nekādas atšķirīgas pazīmes neizrāda. Savukārt, ir kucītes, kurām pirmajā grūsnības trimestrī, tāpat kā sievietēm, var novērot intoksikāciju. Tā var izpausties kā apetītes zudums, dažām kucītēm novērojama arī vemšana. Iespējama arī izvēle ēdienā, dažām kucītēm mainās garšas īpatnības. Tas ir saistīts ar hormonālajām izmaiņām.

Laikā no 13. līdz 30. grūsnības dienai nebūtu ieteicams lietot jebkādus medikamentus – šis ir viskritiskākais laiks.

Cik ilgi grūsnība ilgst? Aprēķināts, ka vidēji 62,5 dienas. Taču tautā dzirdamas pat vispārsteidzošākās versijas – no 50 līdz 70...

Parasti tā ilgst 65 dienas. Taču bieži vien literatūrā minēts, kā arī paziņas sacījuši, ka grūsnība var ilgt no 57 līdz pat 75 dienām.

Kāpēc tad radušās tik atšķirīgas versijas?

Ja mēs runājam par pieminētajām 65 dienām, tad tas ir ļoti precīzs dienu skaits, ja mēs zinām, kad kucei meklēšanās laikā ir notikusi ovulācija, ja ar izmeklēšanas palīdzību tas ir noteikts un kuce sapārota šajā dienā. Ja tas netiek darīts, bet mēs skaitām laiku pēc pārošanas dienas, tad grūsnības dienu skaits var variēt. Tās var būt pat 70 dienas, jo mēs nezinām, kad ir notikusi ovulācija.

Pēc 20-30 grūsnības dienām ievērosim fiziskas izmaiņas kucītes ķermenī. Kucīte uzvedīsies mierīgāk, būs lēnāka kustībās, viņa palielināsies vēdera apjoms, pakāpeniski palielināsies arī piena dziedzeri.

Tuvojoties grūsnības beigām, dažām kucītēm no piena dziedzeriem var izdalīties pirmpiens. Grūsnības beigās – kādas piecas dienas pirms dzemdībām – kucei ievērojami noslīd vēders. Var redzēt, ka tas patiešām ir nokarājies. Tas liecina, ka dzemdības ir patiešām tuvu.

Kā izturēties pret kuci grūsnības laikā? Vai jāierobežo sunītes fiziskā slodze?

Kucēm nepieciešamas kustības, tāpēc samērīga fiziskā slodze, pastaigas ir pat ļoti ieteicamas. Nav pieļaujams, ka kuce darītu smagus fiziskus darbus, piemēram, kravu vai kamanu vilkšana, piedalīšanās šķēršļu pārvarēšanas vai skriešanas sacīkstēs.

Kā jābaro grūsna kuce? Barības firmu piedāvājums ir ļoti plašs, dzirdēti arī dažādi ieteikumi no paziņām... Kā būtu pareizi?

Apmēram 4.-5. grūsnības nedēļā kucei pieaug nepieciešamība pēc olbaltumvielām un ogļhidrātiem. Šajā laikā būtu vēlams barības devu palielināt 1,5 līdz pat 2 reizes no iepriekšējā barības apjoma.

Bieži vien iesaka kucītes līdzšinējo barību mainīt uz barību, kas speciāli paredzēta grūsnām un zīdošām (laktējošām) kucēm. Šis ir diezgan diskutējams jautājums, katru gadījumu vajadzētu izskatīt individuāli. Tas ir tādēļ, ka dažām kucēm grūsnības laikā barības maiņa var izraisīt gremošanas trakta traucējumus. Tādos gadījumos barību mainīt nebūtu ieteicams, vienīgi palielināt izbarojamo dienas devu.

Grūsna kuce jābaro nevis lielām barības porcijām, bet gan bieži un mazām devām. Palielinātā dzemde spiež uz kucītes iekšējiem orgāniem, tādēļ dzīvniekam ir grūti pārstrādāt lielus barības daudzumus vienā reizē.

Vai vajag lietot dažādas vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu piedevas?

Ar to ir ļoti jāuzmanās. Reizēm, labu gribēdami, mēs varam izdarīt arī sliktāk. Ja suns ēd gatavo komerciālo barību, īpašās piedevas nevajadzētu dot. Ir atklāts tas, ka pat pārmērīgas A vitamīna devas var izraisīt iedzimtus defektus kucēniem, piemēram, šķeltās aukslējas. Savukārt, pārmērīgas C vitamīna devas negatīvi ietekmē kucēnu skeletu attīstību. Bet pārmērīgas D vitamīna devas neļauj organismam pietiekami labi izmantot kalciju.

Kalcijs visbiežāk ir tas, ko saimnieki kucei grib dot...

...jo kucītei būs jābaro kucēni; kucēni attīstās kucītes vēderā un tiem būs nepieciešams kalcijs...

Jāatceras, ka kalciju kucītei pirms dzemdībām nevajadzētu dot. Ar šīm kalcija devām tiek slāpēta parahormonu izdalīšanās un beigu beigās, tad, kad kucīte ir piedzemdējusi un baro, piemēram, sešus līdz desmit kucēnus, kalcija viņas organismā var pietrūkt, jo tas ir pieradis, ka no ārpuses tiek piegādātas ļoti lielas devas kalcija. Rezultātā var rasties pēcdzemdību krampji. Ja kalciju dod, tad pēc dzemdībām, nevis pirms tām.

Kas jāievēro, ja kucīti baro ar mājās gatavoto barību?

To var darīt, bet tādā gadījumā ir ļoti precīzi jāizrēķina – ko un cik ar šo mājās gatavoto barību kucīte saņems. Mēs runājam par olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem utt. Ja var aprēķināt pašgatavotās barības kaloriju daudzumu un ar to nodrošināt vajadzīgās minerālvielas un vitamīnus, tad to var darīt. Man gan šķiet, ka tas ir visai sarežģīti...

Pieņemsim, ka grūsnība noris veiksmīgi un tuvojas loģiskam noslēgumam – dzemdībām. Kā zināt, ka tās sākas vai tūlīt sāksies? Parasti saimnieki ir vairāk uztraukušies nekā kucītes...

Fizioloģiski ir tā, ka aptuveni nedēļu pirms dzemdībām pakāpeniski pazeminās kuces ķermeņa temperatūra. Ja tā regulāri tiktu mērīta un pierakstīta, tad jūs konstatētu, ka apmēram dienu pirms dzemdībām tā nokrītas par grādu vai pat diviem. Ja kucītes temperatūra ir 38,5-39 grādi, tad dienu pirms dzemdībām tā var nokristies līdz 37,1 grādiem. Tas ir drošs dzemdību vēstnesis.

Kuce sāk izrādīt savādāku uzvedību. Sakarā ar to, ka viņai aktivizējas hormons, kas atbild par zīdīšanu un piena izstrādi, kuces sāk veidot migu – plēst lupatas un kārpīt paklājus – cenšas iekārtot midzeni, kurā laist pasaulē savus pēcnācējus. Kuce sāk elst, kļūst nemierīga un nervoza... Tās visas ir drošas pazīmes, ka līdz dzemdību sākumam ir atlicis pavisam maz.

Vai saimnieks var palīdzēt šajās priekšdzemdību stundās un minūtēs?

Gatavojoties dzemdībām, vajadzētu palīdzēt kucītei iekārtot migu. Vislabākais migas variants būtu liela kaste, kuras izgatavošanai izmantosim kokmateriālus. Kasti, aprēķinot vietu kucītei un viņas bērniem, taisām ar lēzenām, aptuveni 30 cm augstām malām, lai kucēni nevarētu no tās izrāpties, savukārt, kuce varētu brīvi pārvietoties ārā no kastes un atpakaļ. Pie kastes iekšējām sienām piestiprinām pabiezas līstes ar aprēķinu, lai kucīte nejauši nepiespiestu kādu savu kucēnu ar muguru pie kastes malas un nenospiestu to. Tāpat kasti vajadzētu turēt atstatus no sienas – tā paša iemesla dēļ. Kaste būtu jānovieto vietā, kur kuce ar kucēniem varētu justies netraucēta, vietā, kur nav caurvēja, tālāk no apkures radiatoriem.

Svarīgi ir tas, lai kuci dzemdību laikā neviens netraucētu. Var šo izveidoto migu (kasti) izvietot kādā atsevišķā istabā, kur mazāk cilvēku staigā. Kuces dzemdībās ir klāt saimnieks, ja nepieciešams, arī veterinārārsts, taču nekādu ciemiņu vai līdzjutēju klātbūtne nav pieļaujama. Svešinieku un nepiederošu personu klātbūtne rada lieku stresu kucei, tā var radīt arī nevajadzīgu kuces agresiju un pat kucēnu nepieņemšanu.

Kasti tātad esam izgatavojuši, tālāk seko jautājums – ko kastē likt iekšā? Sākumā tajā nevajadzētu ievietot lupatas, spilvenus un segas. Vislabākais materiāls ir vecās avīzes, kuras ievietojam biezā kārtā, pa virsu pārklājot vienreiz lietojamos paladziņus, kas uzsūks mitrumu. Atcerieties, ka dzemdību laikā miga visu laiku ir jātur tīra un sausa, ik pa brīdim apmainot samirkušās avīzes vai citus materiālus.

Tad, kad dzemdības ir beigušās, migas iekārtošanai var izmantot auduma materiālus, paklāju fragmentus u.c. Pārāk mīkstos vai pūkainos materiālos kucēni var noslāpt.

Kam būtu jābūt pie rokas dzemdību laikā?

Šķērēm, spirtam to dezinficēšanai un diegam, lai nepieciešamības gadījumā varētu pārgriezt kucēna nabassaiti un to nosiet.

[Turpinājums sekos.]

P.S. Videoversijā šo materiālu varēsiet noskatīties “Dzīvnieku hospitāļa” 18. un 19. sērijā “Kuces grūsnība un dzemdības (1. un 2. daļa)”, kuras Kolliju portāls uzsāks demonstrēt aprīlī un maijā. Tāpat turpinājumos (interviju un video sižetu veidā) iepazīstināsim interesentus ar kucēnu aprūpi no dzimšanas dienas līdz atšķiršanas brīdim, kā arī kucēnu aprūpi pēc atšķiršanas un došanās uz jaunajām mājām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!