Resnie, baltie sparģeļi ir vispopulārākie. Visbiežāk sparģeļi tiek importēti no Francijas, Holandes un Vācijas. Lai kāda arī būtu tā izcelsme, šī dārzeņa svaigums tomēr ir svarīgākā garšas garantija.
Pazīmes: Baltais sparģelis ir ļoti mīksts, nav šķiedrains. Baltā sparģeļa garša ir sevišķi maiga. Pirms pagatavošanas tos noteikti vajadzētu nomizot.
Baltos sparģeļus mizo šādi:
- pirms mizošanas sparģeļu kātiņus nomazgā;
- vienu līdz divus centimetrus zem sparģeļa galvas sāk mizot, sākumā mizo plānākā un uz leju biezākā slānī;
- kokainās vietas un galus nogriež.
Padoms: Baltos sparģeļus nevajadzētu mizot pārāk taupīgi. Kokainās un šķiedrainās vietas ievērojami mazina ēdiena garšu.
Violetie sparģeļi
Violetā sparģeļa galvas krāsa var būt no rozā līdz violetai, turpretī kāts lielākoties ir balts. Visbiežāk šos sparģeļus audzē Francijā.
Pazīmes: Violetais sparģelis, atšķirībā no baltā sparģeļa, ir ar spēcīgāku garšu.
Pirms vārīšanas violetos sparģeļus jānomizo. To dara tāpat kā baltajiem sparģeļiem.
Zaļie sparģeļi
Zaļajiem sparģeļiem zaļā krāsa ir gan uz sparģeļa galvas, gan arī uz kāta lielākās daļas. Šie sparģeli galvenokārt tiek audzēti Francijā un Itālijā.
Pazīmes: Zaļajiem sparģeļiem ir pikanta garša. Konsistences ziņā zaļie sparģeļi līdzinās tādām dārzeņu šķirnēm kā brokoļi. Zaļie sparģeļi pirms vārīšanas nav pilnībā jānomizo.
Zaļos sparģeļus mizo šādi:
- pirms mizošanas sparģeļa kātus nomazgā;
- mizo tikai kāta apakšējo trešdaļu;
- ja miziņa ir ļoti plāna, tad zaļos sparģeļus vispār nav nepieciešams mizot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
