Senajos astoņdesmitajos, kad kārtīgs padomjlaika tīnis par solāriju dzirdējis gan nebija, toties par ultravioleto staru ‘saulītēm’ gan, skaisti bronzasbrūna āda ziemas vidū bija patiesa skaistuma etalona reibinošā virsotne.
Vecāki, tostarp arī manējie, kuri spēja ultravioleto staru ‘saulītes’ iegādāt, varēja atļauties pat ziemas spelgoņā sasildīt visus sildīties- brūnum- gribētājus.

Laiku pa laikam izmantoju ‘saulīti’, lai vienkārši pasauļotu vaigus, bet cik ilgi ar aizvērtām acīm tā stāvēsi? Nu - ne vairāk par 10 minūtēm. Protams, ka idejas rodas tikai procesā un, secinājusi, ka salīdzinoši vieglāk būtu sauļot kājas (var sēdēt un lasīt grāmatu), pašā ziemas vidū ķeros klāt pie iecerētā.

Tīņa loģika ir dzelžaina: ‘jo ilgāk tiek sildīts, jo brūnāks var palikt”. Lai gaidīšanas prieks nebūtu tik vienmuļš, noder arī interesanta grāmata. Un lasot grāmatu, laiks aizskrien diezgan ātri, vai ne? Ik pa laikam paskatījos, vai āda vēl nav sarkana, un kad pēc pusstundas šķita, ka sildīts gana, ļoti apmierināta ‘saulīti’ izslēdzu.

Sūrstēšanu uzskatīju par normālu parādību. Tīņa loģikai atbilstošus loģiskos secinājumus izdarīju nākošajā rīta ģērbjoties, kad uzvilkt zeķubikses traucēja pamatīgas čūlas. Mierinājums - pāris dienas ar tādiem apdegumiem uz skolu nevarēju iet.

Mācība bija tāda, ka eksperimentējot ‘laba daudz nevajag’. Un ka… skaista gan nejutos…

Neaizmirsīsim Dienvidamerikas indiāņu gudrības

Vēl kāds stāsts. Deviņdesmitajos gados - laikā, kad ikviens skaistumkopšanā centās izmantot visas dabas dotās veltes, īpaši smalkas sejas ādas uzturēšanai nolēmu izmantot mūsu veikalu piedāvātās plašās iespējas.

Baltie māli – sen slavēts, bet vēl neizmantots līdzeklis sejas maskai. Kā maskas sastāva uzlabotāju literatūrā min citrona sulu, olas dzeltenumu, minerālūdeni. Secinājusi, ka olas dzeltenums varētu būt pats labākais, ķēros pie maisīšanas. Maisot atcerējos nostāstu par to, ka Dienvidamerikas indiāņi būvniecībā arī izmantojuši olas kā saistvielas javai, ar kuru aizpildījuši akmens bluķu šuves. Nobrīnījusies par olu universālajām īpašībām: “re kā noder! - gan kosmetoloģijā, gan būvniecībā”, lieku uz sejas savu smalko masku.

Vēlreiz pastāstu par javas saistvielām gribot negribot atcerējos tad, kad nācās masku kasīt nost ar trauku beržamo, jo citā veidā tas vienkārši nebija iespējams. Sapratu, ka Dienvidamerikas indiāņi ir bijuši gudri ļaudis un pielietojuši olas dzeltenuma īpaši saķepošās īpašības pareizā vietā un pareizā laikā.

Autore: Guna

Atpakaļ uz konkursa lapu: Skaistumkopšanas eksperte – katrā no mums!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit