Nostabilizējoties finansiālajai situācijai, nolēmu doties cīņā ar nebūtisku un tomēr sāpīgu problēmu savā dzīvē – pumpu problēmu. Grūtajā ārstēšanās ceļā neiztikt, protams, bez kurioziem. Patlaban, kad man jau aiz muguras četru dažādu Rīgas kosmētisko salonu apmeklējumi, esmu secinājusi, ka kosmetologiem vienotas nostājas pumpu ārstēšanā nav, tādēļ pacientam ir iespējas no piedāvātajiem variantiem izvēlēties sev vispieņemamāko ārstēšanas veidu.
Pirmā izvēle krita uz salonu “Kolonna”, kas savas pastāvēšanas laikā ir mācējis radīt sabiedrībā solīda iestādījuma slavu. Pārdomāts interjers, laipni smaidošas sejas un pieturēšanās pie zinātniskām ārstniecības metodēm (nevis kaut kādām “tantiņu tējiņām”) ir šī salona pazīšanās zīme. Manā ārstēšanas kursā tika izmantots pagājušā gadsimta izcilākais cilvēces atklājums – antibiotikas. Vēlāk uzzinājuši par šādām ārstēšanas metodēm, ārsti citos salonos bija šausmās, jo uzskatīja, ka izrakstīt antibiotiku kursu cīņā pret pumpām ir līdzvērtīgi kā šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Citi izrakstītie ārstniecības līdzekļi apkarot pumpas uz muguras palīdzēja, bet sejai tie nedeva nekādus rezultātus.
Kā papildterapiju “Kolonnas“ dermatologs ieteica krioterapiju. Īsti nesadzirdējusi procedūras nosaukumu, aizgāju uz “Saules salona studiju”, kur lūdzu man veikt vakuummasāžu, būdama pārliecināta, ka tieši tas man ir vajadzīgs. Vēlāk mans “Kolonnas“ dermatologs, uzzinājis par vakuummasāžu, šausmās saķēra galvu. Izrādās šo procedūru veic sievietēm pēc trīsdesmit gadiem (man – 20), lai izlīdzinātu sīkas grumbiņas, bet manas ādas jau tā slikto stāvokli tas tikai pasliktinot. Dermatologs izrādīja izbrīnu, kādēļ profesionāla salona darbiniece ar kosmetologa sertifikātu neattiecās veikt šo procedūru. Kā nu ne! Salona darbinieci biju nostādījusi izvēles priekšā - vai atrunāt klientu no nepārdomāta lēmuma, vai noklusēt procedūras nelabvēlīgās sekas un saņemt naudu par pakalpojumu – kapitālismā dzīvojošs cilvēks izvēlas otro iespēju.
Liktenis mani tālāk aizveda uz salonu “Galateja” Dzirnavu ielā 102, kur man ar ārkārtīgu uzcītību veica sejas masāžu ar sašķidrināto slāpekli (kā uzzināju vēlāk, man paveicās, ka neatsaldēja sejas ādu, jo tiklīdz sejas āda sāk sūrstēt, masāža ir jāpārtrauc). Šajā skaistumkopšanas salonā man ieteica ārstēt ādas kaiti ar homeopātiskiem līdzekļiem – tējiņām imunitātes uzlabošanai un vitamīniem. Varbūt tas veselības stāvokli nemaz neuzlabo, tomēr nav sliktuma bez labuma – ar tējiņām veselību nesabojāsi (atšķirībā no antibiotikām).
Patreiz apmeklēju “Ārstnieciski dziedniecisko kosmētiku” Rīgā, Dzirnavu ielā Nr.66, kas, kā izrādās, atrodas šajās telpās jau no padomju laikiem (mēbeles un iekārtojums kopš tiem laikiem nav mainījies). Šis salons ir domāts asu izjūtu cienītājiem, kuri ir gatavi uz savu stereotipu sagraušanu. Daudzi domā, ka ārsti dermatologi – kosmetologi, tāpat kā ārsti ginekologi, ir tikai sieviešu dzimuma – mīļie, tas ir mīts! Ierodoties augšminētajā salonā pie dermatologa, mani sagaidīja tumsnējs vīrietis vidējos gados, ķirurga halātā un cepurītē. Viņš nebūt neizskatījās pēc “mīļa dakterīša” baltā halātā, bet gan pēc Astrahaņas arbūzu tirgotāja Centrāltirgū. (Lai man piedod šis cilvēks, neviens jau nav vainīgs, ka tā izskatās).
Šī salona kosmētiskajās procedūrās gan netiek izmantoti jaunākie, dārgākie kosmētiskie līdzekļi (tādēļ arī cena manam plānajam maciņam ir pieejama), tomēr pēc kosmetologa apmeklējumiem šajā salonā es redzu būtisku ādas stāvokļa uzlabojumu. Neskatiet vīru pēc cepures! (Dīvāna pūdelīšiem ar vāju nervu sistēmu gan turp doties neieteiktu).
Autore: Minnija
Atpakaļ uz konkursa lapu: Skaistumkopšanas eksperte – katrā no mums!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
