Jautājums: Gribētu uzzināt par solārijiem - dzirdēts, ka tie paaugstina risku saslimt ar ādas vēzi, bet vai, lietojot ķermeņa mitrinošus un taukainus krēmus, sauļojoties 1x nedēļā uz 20 min., šis risks netiek tā kā "apslāpēts"?
Atbild “Veselības centra 4” Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītājs Raimonds Karls:
Solāriji tiešām paaugstina risku dzīves laikā iegūt ādas ļaundabīgo audzēju. Ādas kopšanas līdzekļi novērš tikai solāriju ietekmē iegūtos blakusdefektus (sausa āda utt.), bet nenovērš tos bojājumus, ko rada UVA stari. Turklāt UV staru darbība uzkrājas un sekas var parādīties tikai pēc laika.
Mazināt starojuma ietekmi var tikai krēmi ar UV aizsargfiltriem (jo lielāks aizsargfiltrs, jo labāk!). Bet tad ir jautājums, kāda jēga apmeklēt solāriju? Sauļojoties 1 reizi nedēļā 20 minūtes, tiek uzņemts ievērojams starojums. Lai uzturētu normālu ādas toni, pilnīgi pietiek solāriju apmeklēt ne biežāk kā 2 reizes mēnesī, neizmantojot maksimālo laiku.
Pirms solārija jānoskalojas dušā, jo ādai jābūt tīrai. Uz ādas esošie kopšanas līdzekļi vai smaržvielas var izmainīt ādas jutību un atstāt neatgriezeniskas pēdas (plankumus). Turklāt, ja ir netīra āda, svīšanas rezultātā var aktivizēties mikroorganismi, kas provocē dermatoloģiskas saslimšanas. Jebkurā gadījumā ieteicams noņemt kosmētiku no sejas. Taču nevajadzētu lietot spirtu saturošus kosmētikas noņēmējus, jo tie pastiprināti sausinās ādu.
Tā kā acs plakstiņu āda minimāli aiztur starojumu, solāriju gaisma var radīt kataraktu un tīklenes bojājumus, kā arī acs melanomu, tāpēc svarīgi lietot speciālās UV aizsargbrilles.
Solārija UV stari ādā rada pigmentšūnu aktivizāciju, veicinot pigmenta melanīna sintēzi, nokļūstot cauri epidermai līdz dermas slānim. Šī procesa rezultātā degradējas elastīgās šķiedras - āda zaudē elasticitāti un parādās pirmās krunciņas. Taču nevar noteikt, pēc cik ilga laika tā notiks - katram tas ir individuāli!
Ilgstoša UV staru ietekme rada melanocītu (šūnas, kas producē melanīnu - ādas pigmentu) pārslodzi, kas var veidot tumšākus vai gaišākus plankumus uz ādas.
UV starojums spēj radīt izmaiņas šūnas ģenētiskajā materiālā DNS molekulā, kura atrodas katras šūnas kodolā. Rezultātā šūna tiek bojāta, tai mainās dalīšanās un nobriešanas cikli, līdz ar to var sākt veidoties pigmentēts veidojums, plankums vai arī pirmsvēža izmaiņas. Šūnu mutāciju rezultātā var rasties ļaundabīgs audzējs - melanoma un baziloma, kas nereti neatšķiras no dzimumzīmes. Solāriju starojums (jebkura veida iekārtai) 90-95% sastāda UVA starus un tajā pašā laikā 5-10% UVB. Tas nozīmē, ka āda tiek pakļauta gan pigmentētiem, gan nepigmentētiem ādas vēžiem.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu ārsta e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
