Svaigas olas parasti var turēt istabas temperatūrā, jo tām vēl ir savas aizsargvielas pret slimību izraisītājiem. Taču vēlākais 18. dienā tās vajadzētu novieto vēsumā. Pretējā gadījumā olās var attīstīties salmonellas un citi vīrusi. Cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu un maziem bērniem drošības labad vajadzētu atteikties no ēdieniem, kuru sastāvā ir jēlas olas.
Šaubu gadījumā labāk uzkarsēt
Ēdamas var būt vēsumā glabātas olas līdz pat derīguma termiņa beigām - augstākais 28 dienas pēc izdēšanas. Drošības apsvērumu dēļ olu ražotāji tomēr bieži iesaka ēdieniem, kuros izmanto jēlas olas (tiramisu), lietot tikai tādas olas, kuras nav vecākas par 18 dienām.
Ēdienus ar jēlu olu vajadzētu tūlīt ievietot ledusskapī un uzglabāt maksimums 24 stundas. Pēc derīguma termiņa beigām olas vēl ir lietojamas, taču tās nepieciešams viscaur uzkarsēt. Kopumā tās nedrīkst glabāt ilgāk par sešām līdz septiņām nedēļām.
Vecuma noteikšanai – tests ūdens glāzē
Ja neesi droša, cik veca ir kāda ola, palīdz ūdensglāzes metode. Jo ola ir vecāka, jo lielāka kļūst tās gaisa kabatiņa, jo ūdens pamazām iztvaiko caur čaumalu.
- Svaiga ola noslīkst glāzē ar ūdeni un paliek guļam sāniski pašā glāzes apakšā.
- Dažas dienas veca ola mazliet paceļ smailo virsmas daļu uz augšu.
- Ja ola turas gandrīz vertikāli glāzei pa vidu, tā ir aptuveni 14 līdz 21 dienu veca un to vajadzētu drīzumā apēst.
- Ja ola peld, pacēlusi smailo galu virs ūdens, tā ir tieši divus mēnešus veca un vairs nav ieteicama ēšanai.
Šī metode sniedz tikai pieturas punktus. Mājas apstākļos šaubu gadījumā olu jāuzsit uz šķīvja un jāaplūko. Svaigai olai olas baltums un dzeltenums ir izteikti izliektas formas. Jo vecāka ola, jo šķidrāks kļūst olas baltums, bet dzeltenums kļūst plakanāks un vēlāk sajaucas ar olas baltumu. Tad ola vairs nav ēdama.