Kairinātāja izraisīta vaginīta cēlonis var būt alergēni vai kairinošas vielas. Ar infekciozo vaginītu visbiežāk slimo sievietes reproduktīvajā vecumā, un parasti šādos gadījumos tiek konstatēts viens no trim infekciju tipiem: bakteriālā vaginoze (BV), kandidiāze (maksts gļotādas iekaisums) vai trihomoniāze. Diagnozes noteikšana un ārstēšana šādos gadījumos noteikti jāuztic profesionālam mediķim.
Lai gan arī maksts gļotādas iekaisums ir vaginīta paveids, šajā rakstā tas tuvāk apskatīts netiks.
Kādi ir vaginīta simptomi?
Hormonālo izmaiņu izraisītam vaginītam raksturīgs maksts sausums, jutīgums, vagīnas gļotāda kļūst plānāka, bet dzimumkta laikā raksturīgas sāpes. Karinātāju izraisītam vaginītam raksturīga nieze un sāpīgums. Arī infekciozais vaginīts izraisa niezi un parasti arī dažādas krāsas, konsistences un smakas izdalījumus no maksts. Izdalījumi var būt gan caurspīdīgi, gan biezi un balti, un tiem var piemist, bet var arī nepiemist spēcīga smaka. Simptomi bieži vien saasinās tūlīt pēc dzimumakta vai menstruācijas.
Kā vaginītu ārstē?
Vaginīta ārstēšana ir atkarīga no slimības izraisītāja. Hormonālo izmaiņu izraisītu vaginītu parasti ārstē ar estrogēna aizstājējiem, tai skaitā ar savienotajiem estrogēniem (Premarin) un etinilestradiolu. Kairinātāja izraisītu vaginītu ārstē, vai nu novēršot kontaktu ar kairinātāju, vai ar antihistamīna preparātiem, piemēram, difenhidramīnu (Benadryl). Bakteriālo vaginozi un trihomoniāzi parasti ārstē ar metronidazolu (Flagyl).
Vēlamās uztura izmaiņas
Mediķi uzskata, ka dažos gadījumos hronisku vaginītu var veicināt dažādu pārtikas produktu izraisītas alerģijas, un tādos gadījumos var palīdzēt izmaiņas ēdienkartē.
Kādā pētījumā sievietēm, kas slimoja ar hronisku BV vai vaginālo kandidiāzi, katru dienu tika piedāvāts apēst 150 gramus jogurta ar baktērijām "Lactobacillus acidophilus". Šīm sievietēm vaginīta atkārtošanās tika novērota par 50 procentiem retāk nekā sievietēm, kas "dzīvā" jogurta vietā bija lietojušas pasterizētu jogurtu.
Savukārt cita pētījuma rezultāti rāda, ka atrofisko vaginītu var palīdzēt novērst sojas lietošana uzturā.
Dzīvesveida izmaiņas, kas varētu palīdzēt
Lai samazinātu risku saslimt ar kairinātāja izraisītu vaginītu, ieteicams mazināt berzi un izvairīties no maksts saskares ar smaržām, ķimikālijām, kairinošiem lubrikantiem un spermicīdiem.
Ieteicamās uztura piedevas
Novērst vaginītu var palīdzēt arī dažādas uztura piedevas, īpaši maksts mikroflorai draudzīgā baktērija "Lactobacillus acidophilus", kas ir veselīgas maksts mikrofloras neatņemama sastāvdaļa. Acidofilās baktērijas palīdz uzturēt maksts mikrofloras līdzsvaru, neļaujot pārlieku savairoties kaitīgajām baktērijām un "Candida". Acidofilā baktērija ražo pienskābi, kas darbojas kā dabiska antibiotika. Šīs organismam draudzīgās baktērijas arī sacenšas ar citiem mikroorganismiem glukozes pārstrādē. Acidofilo baktēriju saražotā pienskābe un ūdeņraža pārskābe arī palīdz uzturēt maksts mikrofloras veselībai nepieciešamo skābuma un sārmainības līdzsvaru (pH).
Dažu vaginīta tipu ārstēšanai mediķi iesaka lietot (orāli, vietēji vai vagināli) E vitamīnu. E vitamīnu vagīnā ievietojamas svecītes vai E vitamīna eļļas veidā var lietot vienu vai divas reizes dienā trīs līdz 14 dienas. Daži ārsti iesaka ievadīt makstī A vitamīna preparātu, lai uzlabotu maksts audu veselību un vietējo imūnšūnu darbību. A vitamīnu vagīnā var ievadīt kapsulas vai svecītes veidā. Šādi lietojot, A vitamīns var kairināt vietējos audus, tāpēc to nevajadzētu lietot vairāk nekā reizi dienā un ne ilgāk kā nedēļu pēc kārtas.
Ārstēšanā noderīgi homeopātiskie līdzekļi
Vaginālās infekcijas, ko izraisa tādas baktērijas kā "Trichomonas" un "Candida albicans", var veiksmīgi ārstēt ar tējas koka eļļu, ko lieto ārīgi un iekaisušās vietas. Tējas koka eļļa pirms lietošanas ir jāatšķaida un maksts skalošanai to var izmantot tikai ārsta uzraudzībā. Daži mediķi iesaka neatšķaidītu tējas koka eļļu sajaukt ar E vitamīna eļļu proporcijā 1/3 tējas koka eļļa un 2/3 E vitamīna eļļa. Ar šo maisījumu tiek piesūcināts tampons vai arī maisījums tiek iepildīts kapsulā, kas katru dienu (maksimāli sešas nedēļas) tiek ievietota makstī.
Infekciozā vaginīta ārstēšanai dažkārt tiek izmantotas arī citu ārstniecības augu, piemēram, bārbeles un ehinacejas, novārījumi. Lai gan ir zināma šo augu antibakteriālā iedarbība, to efektivitāte maksts infekciju ārstēšanā nav zinātniski pētīta. Parasti mediķi iesaka skalot maksti ar šo augu novārījumu divas reizes dienā, lietojot 1-2 ēdamkarotes (15-30 gramus) ārstniecības augu un puslitru ūdens. Parasti vienai skalošanas reizei pietiek ar vienu līdz diviem litriem novārījuma. Uzskata, ka ehinaceja arī palīdz uzlabot cilvēka imūnsistēmas darbību. Lai nostiprinātu organisma spēju pretoties infekcijām, daudzi ārsti iesaka jebkura tipa infekcijas gadījumā lietot orāli ehinacejas tinktūru vai ar alkoholu sajauktu svaigu ehinacejas sulu (1 tējkaroti trīs vai vairāk reižu dienā).