Jautājums: Lūdzu, pastāstiet vairāk par ureaplazmām. Liekas, ka tā ir kļuvusi par modes slimību. Kāpēc? Man tās diagnosticētas jau piekto reizi. Esmu ārstējusies pati un esmu ārstējusi vīru, bet pats pie ārsta viņš nav gājis, tikai lietojis mana ginekologa izrakstītos medikamentus.

Viņam problēmu neesot. Bet kāpēc man ir? Kur dabā tās ir sastopamas, vai arī cilvēka organismā kā dabiskā mikroflora? Vai tās uzvedas kā E.coli - kad rodas kaut kādi nelabvēlīgi apstākļi (stress, vispārēja saslimšana u.t.t.), tās savairojas par daudz? Vai ar tām var inficēties arī neseksuālā ceļā? Vai tās diagnosticēt ir viegli? Vai tās pierod pie medikamentiem?

Man jau kuro reizi jālieto metronidazols un doksilans. Vai labāk lietot lokālu ārstēšanu vai vispārēju? Kā tas saprotams: "Jūsu ārsts pēc analīžu rezultātiem nolems..."? Vai tad var arī neārstēt? Vai tas pāries pats no sevis? Kādas var būt sekas ilgstoši slimojot ar ureaplazmu? Vai vīrietis var būt par nēsātāju, pats neizjūtot diskomfortu? Lūdzu, pastāstiet ko vairāk!

Mans ginekologs neko daudz man nevar pastāstīt. Man šī problēma pastāv nu jau četrus gadus un es esmu pārliecināta, ka tas viss ir bezcerīgi, esmu nolemta. Par kaut kādām seksuālām attiecībām vairs negribas pat domāt. Paldies!

Atbild dr. Gunta Frīdenberga, sadarbībā ar “Libresse”:

Vēl pirms dažiem gadiem bija uzskats, ka ureaplazmas ir seksuāli transmisīva infekcija, kura noteikti jāārstē, bet patlaban nostāja ir sekojoša: ārstēšanu nozīmē, ja ir sūdzības par pastiprinātiem izdalījumiem vai/un urīnceļu iekaisuma pazīmes un uzsējumā konstatētas ureaplazmas.

Laboratorijā iespējams noteikt ureaplazmu kvantitatīvo daudzumu. Ja uzsējumā ir konstatētas ureaplazmas zemā koncentrācijā vai Traucējošas neārstētas infekcijas komplikācijas vairāk saistās ar grūtniecības iestāšanās vai neiznēsāšanas problēmām. Ureaplazmas, tāpat kā citi mikroorganismi, cenšas pielāgoties, lai varētu izdzīvot šajā pasaulē, tāpēc var būt rezistence jeb nejūtība pret dažiem antibiotiķiem, tāpēc nav nozīmes atkārtoti lietot to pašu medikamentu, kas nepalīdzēja iepriekšējā reizē. Arī ureaplazmu jūtību pret antibiotiķiem laboratorijā ir iespējams noteikt.

Ja tev patlaban sūdzību nav un tu neplāno grūtniecību tuvākajā laikā, centies par šo problēmu nedomāt, un, iespējams, tā pēc kāda laika izzudīs pati no sevis. Reizēm psiholoģiska fiksācija uz noteiktu problēmu rada tai labvēlīgus apstākļus.

Lasītāju ievērībai: Ja nevari rast atbildi uz savu jautājumu mūsu rakstu arhīvā, vēstuli sūti “Delfi Sievietēm” redakcijai uz e-pasta adresi sieviete@delfi.lv. Raksti īsi, lietojot pareizu gramatiku un pieturzīmes. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit