Šī slimība sievietēm bieži vien sākas kā urīnvadu infekcija ar visiem tai raksturīgajiem simptomiem - dedzināšanu vai sāpēm urinējot, pastāvīgu vajadzību iet uz tualeti līdz pat 30 reizēm dienā un sāpēm iegurnī, tiklīdz tavs urīnpūslis ir piepildījies.
Taču, atšķirībā no parastajām urīnceļu infekcijām (UI), kas parasti ir viegli ārstējamas ar antibiotikām, dažām sievietēm šie simptomi tā arī īsti nepazūd vai arī drīz atjaunojas. Šajā gadījumā problēmas cēlonis, iespējams, nav UI, bet gan urīnceļu (intersticiālais) cistīts, kuru daudzi ārsti var nepamanīt.

"Esmu redzējis pacientes, kurām šie simptomi palikuši nediagnosticēti gadiem ilgi," saka ārsts Viktors Niti, Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolas uroloģijas nodaļas priekšsēdētājs un urīnceļu cistīta speciālists.

"Viņas staigāja no viena ārsta pie cita, domājot, ka viņām ir hroniska urīnceļu infekcija, vai vienkārši cenšoties noskaidrot, kas īsti noticis, un viņas tā arī nespēja atrast atbildi," saka Niti.

Intersticiālais cistīts (IC) ir hroniska iekaisuma slimība, ar ko pārsvarā slimo sievietes - ASV vien no šīs slimības cieš viens miljons sieviešu. Tā kā slimības simptomi izpaužas ne tikai kā sāpes urinējot, bet arī kā hroniskas iegurņa un urīnpūšļa sāpes, IC var kļūt par traucēkli gandrīz vai jebkurā situācijā, neļaujot ne ērti apsēsties krēslā, ne baudīt intīmas attiecības.

Problēmas bieži vien sākas ar urīnceļu infekciju, kas uz īsu brīdi šķietami padodas ārstēšanai, tādēļ daudzas sievietes domā, ka sākusies cita infekcija, kad šie simptomi atgriežas. Kad tie ārstēšanai vairs nepadodas, vai arī simptomi periodiski te parādās, te atkal pazūd, ārstu uzstādītā diagnoze bieži vien ir "hronisks UI".

Taču, ja diagnoze nav uzstādīta pareizi, ārsti var izvēlēties veselu virkni neefektīvu ārstniecības metožu, tajā pašā laikā pat nesaprotot, kas tā ir par slimību.

Eksperti norāda, ka viens no iemesliem, kāpēc rodas šie diagnostikas pārpratumi, ir tas, ka IC trūkst standarta klīniskās definīcijas.

Lai gan nevienam nav īsti skaidrs, kas izraisa IC, vai arī kas rada šīs slimības risku, jaunākās teorijas šo problēmu saista ar vides vai pārtikas produktu, īpaši skābo, radītām alerģijām.

IC eksperts Maikls P. O'Līrijs uzskata, ka tādi produkti kā tomāti, šokolāde, citrusaugi un dažas garšvielas var kairināt jutīgus urīnceļus un galu galā izraisīt iekaisumu, kas raksturīgs šai slimībai.

Lai gan IC cēloņu noskaidrošana vēl ir nākotnes jautājums, labā ziņa ir tā, ka, ja vien šī slimība tiek diagnosticēta, tā ir izārstējama.

Pret IC var palīdzēt pretiekaisuma medikamenti vai pat antihistamīns - preparāti, kas parasti tiek lietoti alerģiju ārstēšanai. Vieni paši vai kombinācijā ar izmaiņām diētā var būtiski mazināt IC simptomus.

Ja tomēr šī terapija nelīdz, ārsts var izrakstīt stiprākas zāles, tai skaitā arī medikamentus, kas pazīstami kā antiholinerģiķi, kas iedarbojas tieši uz urīnceļos esošo nervu galiem.

Retos gadījumos šīs slimības ārstēšanai var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Taču ārsti uzsver, ka galvenais šajā gadījumā ir pēc iespējas ātrāk uzstādīt pareizo diagnozi. Ja tev konstatēta urīnceļu infekcija, kas atkārtoti nepadodas ārstēšanai ar antibiotikām, ja tevi pastāvīgi moka UI simptomi, vai ja tev ir UI simptomi, taču analīzes nekādas nevēlamas baktērijas neuzrāda, konsultējies ar urologu vai jebkuru citu ārstu, kurš specializējies IC diagnostikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!