Daudzas sievietes, kam ārsts uzstāda diagnozi "enometrioze", šo vārdu parasti izdzird pirmo reizi mūžā, taču Lielbritānijā vien no šīs slimības cieš vairāk nekā divi miljoni sieviešu - endometrioze ir otra izplatītākā ginekoloģiskā slimība šajā valstī.
Tikai doma vien par to, ka "ar sieviešu lietām" varētu būt kaut kāda problēma, jebkurai sievietei uzdzen šausmas, jo ir ne vien jāpārvar apmulsums un jāpastāsta par to savam ģimenes ārstam, bet arī jāpārcieš regulārā izmeklēšana pie ginekologa. Ja kaut kas nav tā, kā vajag, sieviete atkal tiek sūtīta pie speciālista, kurš atkal ņemas rakņāties viņā, turklāt šo procedūru dažkārt vēro vesels bars medicīnas studentu, kas, acis bolīdami, blenž sievietei starp kājām. Ikviena sieviete, kam nācies ko tādu piedzīvot, noteikti jutīs līdzi šādā situācijā nonākušajām, un ikviena, kura tikusi uzaicināta uz atkārtotu pārbaudi, atcerēsies stindzinošās bailes no iespējamās diagnozes.

Un baiļu pārņemtās sievietes prātā tūlīt iešaujas briesmīga doma: "Vai es vēl kādreiz spēšu dzemdēt bērnus?" Atskārta, ka varētu būt apdraudēta sievietes reproduktīvā spēja, ir stindzinoša, taču endometriozes slimniecēm šī doma tiek atgādināta katru dienu.

Kas ir endometrioze?

Menstruālā cikla laikā dzemdes iekšējā siena jeb endometrijs kļūst biezāks un sagatavojas apaugļotas olšūnas uzņemšanai. Ja apaugļotā olšūna dzemdē nenonāk, endometrijs menstruācijas laikā noārdās un tiek izvadīts no organisma. Pēc Lielbritānijas Nacionālās Endometriozes biedrības sniegtās definīcijas, endometrioze ir slimība, kuras laikā šūnas, kas parasti atrodas dzemdes iekšējā sieniņā, nonāk citās ķermeņa daļās, parasti iegurnī. Tāpat kā atrodoties dzemdē, arī citās organisma vietās šīs šūnas uzbriest, sadalās un izraisa tādu pašu asiņošanu kā menstruācijas laikā. Atšķirība ir tikai tā, ka asinīm, kas izplūst iegurnī, nav iespējas izkļūt no sievietes ķermeņa, tāpēc sākas iekaisums, sāpes un rētaudu veidošanās.

Sievietēm, kas slimo ar endometriozi, endometrija šūnas nonāk ne tikai iegurnī. Tās tiek atrastas arī olnīcās, kur veidojas cistas, kas tiek dēvētas par "šokolādes cistām". Endometrija šūnas var nonākt pat tādās attālās organisma vietās kā zarnu traktā, urīnpūslī, operāciju rētās un plaušās. Par spīti izplatītajam mītam jānorāda, ka endometrioze nav ne vēzis, ne lipīga slimība.

Kāds ir šīs slimības cēlonis?

Diemžēl speciālistiem tas vēl joprojām nav īsti skaidrs, lai gan izvirzītas vairākas teorijas, no kurām visizplatītākā ir retrogrādās menstruācijas teorija. Saskaņā ar šo teoriju, menstruācijas laikā daļa asiņu plūst atpakaļ un pa olvadiem nonāk iegurnī. Endometrija šūnas, kas atrodas menstruācijas asinīs, nonāk olnīcās vai iegurnī un sāk augt. Šīs ieaugušās šūnas arī izraisa endometriozi. Neatbildēts paliek jautājums - kāpēc šīs endometrija šūnas dažām sievietēm iegurnī vai olvados ieaug, bet citām nē.

Kā sieviete var zināt, ka viņai ir endometrioze?

Slimības klasiskie simptomi ir sāpes pirms, pēc un menstruācijas laikā, kā arī ovulācijas, seksa un ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā un neauglība.

Sievietēm, kas cieš no endometriozes, parasti ir ilgstošas, sāpīgas menstruācijas, bet pirms vai pēc menstruācijas nelielos daudzumos izdalās tumšas vai vecas asinis. Sieviete var just sāpes zarnu traktā, kā arī sāpes urinējot, iespējami arī zarnu darbības traucējumi.

Sieviete bieži jūtas ļoti nogurusi un letarģiska, tomēr slimības nopietnība ne vienmēr atbilst sāpju vai diskomforta pakāpei, ko izjūt sieviete. "Šokolādes cistas" olnīcās, piemēram, mēdz būt nesāpīgas un bieži vien tiek atklātas tikai tad, kad ārsts sāk izmeklēt sievietes neauglības cēloņus.

Kā endometrioze tiek diagnosticēta?

Vienīgā metode, kā konstatēt endometriozi ir laparoskopija - neliela operācija, kurā sievietei iegurnī pa mazu iegriezumu nabā tiek ievadīts teleskops (laparaskops).

Lielbritānijas Nacionālā Endometriozes biedrība 1994.gadā veica pētījumu, kurā atklājās, ka no brīža, kad sieviete sāk sajust pirmos slimības simptomus līdz brīdim, kad viņai tiek uzstādīta diagnoze, vidēji paiet septiņi gadi.

Vai endometrioze ir ārstējama?

Diemžēl zāļu pret šo slimību nav, taču ir iespējams mazināt sāpes, palēnināt endometrija šūnu augšanu, saglabāt vai atjaunot sievietes reproduktīvās spējas, kā arī aizkavēt slimības attīstību. Ārstēšanas metodes nosaka dažādi faktori, piemēram, sievietes vecums un slimības smagums, taču ja tev šī slimība diagnosticēta, iespējamās ārstniecības metodes tev sīki jāapspriež ar savu ārstu. Ārstniecības metožu vidū ir hormonu terapija, kas pārtrauc ovulācijas, ļaujot endometrija šūnu saaugumiem sairt un atmirt.

Populārs ārstniecības līdzeklis pret endometriozi ir kombinētās kontraceptīvās tabletes. Endometriozi dažkārt var ārstēt arī ķirurģiski, un daudzas pacientes kā papildu ārstniecības līdzekļus izmanto arī alternatīvās medicīnas iespējas - akupunktūru, aromaterapiju, refleksoloģiju un "Reiki".

Ja tev ir aizdomas, ka tev varētu būt endometrioze, lūdzu, neciet klusēdama, bet nekavējoties meklē ārsta palīdzību. Tu noteikti saņemsi palīdzību un atbalstu, un nekādā ziņā nepaliksi viena ar savu problēmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit