“Labāk darbā neiemīlēties vai arī nestrādāt kopā ar partneri vai dzīves draugu vienā darbā, ja attiecības nav stabili izveidojušās, jo papildus kontakts darba vietā var būt ar konkurējošu raksturu, kas tās var sabojāt,” iesaka dr. Anita Plūme.
Lasītājas vēstule:
Labprāt vēlētos uzzināt viedokli par sekojoša veida tēmu, kas jau ilgu laiku mani nomoka: attiecības darba vietā.

Kā darba devējs reaģē uz savu padoto savstarpēji tuvām attiecībām? Vai viņa attieksme ir negatīva pret šādām attiecībām un, kā saka, “ar kāju pa d.... un laukā”? Cik nopietni šādas attiecības varētu iespaidot darba vietas zaudēšanu un kāpēc tā varētu notikt? Pati uzskatu, ka darba devējam nevarētu būt nekādu pretenziju pret padotajiem, ja viņi savus pienākumus pilda attiecīgi vadības prasībām.

Ļoti interesē atbilde uz šo jautājumu, jo pati jau aptuveni 2 gadus esmu kopā ar savu darba kolēģi. Sākumā tās bija biežas tikšanās reizes pēc darba, pusdienlaikā, utt. - nekas nopietns - vienkāršas mīļāko attiecības. Bet nu jau mēs nopietni dzīvojam kopā, strādājam vienā darbavietā un slēpjamies no priekšniecības acīgajām acīm. Lielākā daļa kolēģu visu zina, daļa, kas tuvāk priekšniekam – nē. Un rodas vēl kāds jautājums – vai tie citi ar darba devēju priekšgalā vispār kaut ko nojauš? Saka jau, ka mīlestību nevar noslēpt, ja tā ir, lai gan pati domāju, ka darba laikā diezgan labi spējam notēlot vienkāršus darba kolēģus. Kā ir patiesībā?

Dr. Anita Plūme, Latvijas Ģimenes Centra psihoterapeite:

Jautājums par seksuālām attiecībām darba vietā ir ar divām pusēm – pašu attiecību dalībnieku un darba devēja.

No darba devēja viedokļa varētu sagaidīt neitrālu attieksmi, ja intīmas attiecības neietekmē darba attiecības un uzdevumu veikšanas kvalitāti. Nelādzīgais aspekts šādai lietai no darba devēja puses ir psiholoģiskā klimata iespējamās izmaiņas, kas var radīt zināmas problēmas darba kolektīvā un līdz ar to ietekmēt darba kvalitāti. Bez tam abi mīlnieki vismaz sākuma stadijā, būs noteikti aizrauti viens ar otru vairāk, kā ar darbu, tādēļ tieši šī stadija arī ir vistraucējošākā un bīstama ar atlaišanas sekām.

No otras puses - no mīlētāju puses, pastāv risks, ka attiecības nepāraugs nopietnā turpinājumā, bet sajuks. Tas nozīmē, ka būs sarūgtinājums vai aizvainojums, kas noteikti ietekmēs katru atsevišķi un arī vēl citus cilvēkus, radot papildus negatīvu gaisotni vai pat nedraudzīgus grupējumus. Kādreiz šī atmosfēra vai starp pašiem pastāvošais naidīgums kļūst par iemeslu aiziešanai no darba emocionālu, ne racionālu apsvērumu dēļ.

Domāju, ka dažādi darba devēji izturas pret šīm parādībām dažādi un arī dažādi rīkojas - viens nogaidīs, cits atlaidīs, vēl kāds neņems vērā to, kas neko neiespaido.

Patiesībā, galvenās sekas un tādēļ arī atbildība jāuzņemas pašiem mīlētājiem, apzinoties, ka viņi abi vai viens no viņiem var šīs situācijas dēļ ciest. Pavisam pragmatisks padoms būtu - labāk darbā neiemīlēties vai arī nestrādāt kopā ar partneri vai dzīves draugu vienā darbā, ja attiecības nav stabili izveidojušās, jo papildus kontakts darba vietā var būt ar konkurējošu raksturu, kas tās var sabojāt. Ja attiecības ir stabilas un ir radusies sajūta par iespēju lieliski sastrādāties komandā ar dzīves draugu, tā var būt ideāla gaisotne ģimenes biznesam. Bet viss ir atkarīgs no apstākļiem un pašu attieksmes pret šo jautājumu, paredzot sekas vai perspektīvu.

Ar cieņu,
Dr. Anita Plūme

Iepriekšējās aktuālās tēmas atradīsiet blakus, Resursu sadaļā "Tēmu arhīvs".

DELFI pateicas par sadarbību Latvijas Ģimenes centra ārstiem. Kādi jautājumi par sievietes vai visas ģimenes veselību Tevi satrauc? Raksti uz e-pasta adresi sieviete@delfi.lv, un mēģināsim rast atbildi kopā. Lai gūtu atbildes uz steidzamiem jautājumiem, lūdzu griezties pie sava ģimenes ārsta vai konsultēties ar LĢC ārstiem personīgi.

Latvijas Ģimenes Centra adrese: Rīga, Kaņiera ielā 10a. Tālruņi reģistratūrā: 7132165 un 7132164.

Ja Tevi pārņēmis ilgstošs, nepatīkams satraukums, Tu kļūsti nervoza sīkumu dēļ, esi viegli aizkaitināma, mokies ar bezmiegu, esi zaudējusi interesi par partneri, dzīvi vai darbu, Tev varētu palīdzēt viens no LĢC psihoterapeitiem: Lūcija Rutka – psiholoģijas zinātņu doktore, Juris Blumbergs – psihologs, sertificēts psihoterapeits, Ināra Novikova – ārste psihoterapeite.

Ja Tevi uztrauc Tava bērna uzvedība (jebkurā vecumā) bērnudārzā, mājās vai skolā, problēmas individuāli palīdzēs risināt Anita Plūme – sertificēta ārste-psihoterapeite, un visu ģimeni konsultēs Aina Poiša vai Arnolds Cerbulis – ģimenes psihoterapeiti. Ja Tu vēlies uzlabot attiecības ģimenē, iemācīties risināt konfliktus, labāk justies intīmajās attiecībās vai arī ja esi nogurusi no uzmācīgām domām, griezies pie psihoanalītiskās psihoterapeites Anitas Plūmes.

Tālrunis: 7132240.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!