Rūpējies pats par sevi, tad arī Dievs tevi sargās! Un tieši veselība ir tā, par kuru jāparūpējas laikus, necerot uz “Dieva dāvanām”. Šoreiz “Veselības centra 4” ģimenes ārste Karīna Vernere sniedz ieskatu diagnostiskā profilaktisko apskašu programmā, kas nepieciešama, lai cilvēks pats sekotu līdzi savam veselības stāvoklim ik gadu un nepieļautu pēkšņu problēmu uzplaiksnījumu.

Ņemot vērā dominējošo slimību statistiku, katrā valstī veselības profilaktisko apskašu programma atšķiras. Latvijā vislielākā mirstība ir ar sirds asinsvadu un onkoloģiskām slimībām (pirmajā vietā onkoloģisko slimību starpā joprojām ir plaušu vēzis). Liela saslimstība ir ar alerģiskām, dermatoloģiskām slimībām, cukura diabētu un citām endokrīnām slimībām. Tomēr dilemma ir tāda, ka pārliecinoši nevar noteikt, kādi un cik bieži būtu jāveic diagnostiskie izmeklējumi. To nosaka iedzimtība, vecums un daudzu slimību (cukura diabēts, asins, onkoloģiskās utt.) bezsimptomātiskā norise sākuma stadijās.

Pamatizmeklējumu minimums

  • Latvijas speciālisti uzskata, ka cilvēkiem ar liekā svara problēmām, traucētu cukura vielmaiņu, endokrīnām un sirds asinsvadu slimībām holesterīna (lipīdu) līmeņa kontrole asinīs jāveic reizi gadā. Citiem – līdz 25 gadu vecumam holesterīna daudzumu asinīs jāpārbauda reizi trīs gados, bet pēc 40 gadiem – reizi gadā.
  • Ja cilvēkam nav sūdzību un viņš jūtas labi, bet radinieki slimojuši ar infarktu, insultu, riska faktors pastāv un cukura līmeni asinīs jāpārbauda vienu reizi divos gados. Cukura līmeņa pārbaude nepieciešama arī bērniem, kas dzimuši laulībā, kur vienam no vecākiem bijušas vielmaiņas problēmas. Ja bērns piedzimis ar lielu ķermeņa masu, viņam arī noteikti jāpārbauda cukura līmenis asinīs.
  • Elektrokardiogrammu (EKG) ieteicams veikt jau bērniem skolas vecumā no septiņiem līdz 12 gadiem, kuri uzsāk fiziski aktīvu dzīvesveidu. Tas izskaidrojams ar to, ka liela fiziskā slodze spēj izraisīt sirds ritma traucējumus, tāpēc nereti skolēni sūdzas par reiboni, apgrūtinātu elpošanu un nogurumu, kas var liecināt par sirds ritma traucējumiem. Kardioloģiski izmeklējumi noteikti nepieciešami bērniem, kuri kādreiz zaudējuši samaņu.

    Pēc 14 gadiem kardiogrammu jāveic vienu reizi 4-5 gados. No 18 gadu vecuma reizi trīs gados profilaktiski ieteicams veikt kardiogrammu, ja nav sūdzību. Ja ir konstatētas kardioloģiskas slimības, kardiogramma ne vienmēr sniegs objektīvu atbildi, tāpēc būs nepieciešami papildu izmeklējumi. Kardiogrammu biežāk nekā trīs gados vēlams veikt pēc 40 gadiem, kā arī, ja asinīs ir paaugstināts lipīdu līmenis, ja cilvēks smēķē, ir paaugstināts asinsspiediens, ir aktīvs alkohola lietotājs, ir problēmas ar cukuru, vielmaiņu vai lieko svaru.

  • Mazuļiem jau gada vecumā vēlams veikt redzes pārbaudi. Pēc tam tā atkarīga no tā, cik ātri bērns sāk pazīt burtus, lasīt. Pārpūlējot redzes orgānu (līdz sešiem gadiem), kad tas vēl nav nobriedis, bieži vien bērna redze pasliktinās, redzes orgāns sāk bojāties, un nereti ir nepieciešams pārbaudīt acu spiedienu. Pēc 40 gadiem reizi divos gados ne tikai jāpārbauda redze, bet arī jāveic acu spiediena pārbaude. It īpaši tas nepieciešams, ja bijušas problēmas ar arteriālo spiedienu, jo var attīstīties glaukoma (paaugstināts acu spiediens, kas var izraisīt aklumu).
  • Ja mazulim no dzimšanas nav bijušas problēmas ar dzirdi, viņš 1,5-2 gadu vecumā sācis runāt, pilda darbības, doties pie otalaringologa un dzirdi pārbaudīt var tikai trīs gadu vecumā. Bieži vien bērniem dzirdes problēmas rodas laikā, kad viņi sāk apmeklēt bērnudārzu un slimot. Piemēram, adenoīdi izraisa gļotādas pārmaiņas saiknē, kas savieno ausu un deguna dobumu. Ja nav sūdzību, dzirdi var nepārbaudīt, tomēr, ja bijis smags vidusauss iekaisums, ja ikdienā uzturas troksnī, ieteicama profilaktiskā novērošana vienu reizi gadā, veicot audiometriju. Pēc 50 gadiem dzirdi vajadzētu pārbaudīt vienu reizi divos gados. Audiometrija ļaus izvērtēt asinsvadu patoloģiju un vai ir skarts arī dzirdes orgāns.
  • Plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu ieteicams veikt reizi gadā, jo sociāli nelabvēlīgas vides ietekmē arvien vairāk ir iespēja inficēties ar tuberkulozi. Bērniem parasti injicē “mantu reakcijas” poti, kas ļauj izvērtēt, vai bērnam jāveic radioloģiskie izmeklējumi.
  • Vīriešiem ļoti bieži ir prostatas adenomas un prostatas vēži. Jebkuram vīrietim pēc 45 gadiem sākas hormonālas pārmaiņas un tādēļ priekšdziedzeris nospiež urīnizvadkanālu, kas var izraisīt urīna aizturi. Līdz 40 gadiem reizi trīs gados ieteicams veikt prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanu asinīs un ultrasonogrāfisko (US) izmeklēšanu priekšdziedzerim, jo PSA var būt paaugstināts gan labdabīgas, gan ļaundabīgas slimības gadījumā.
  • Tā kā Latvijā ar krūts vēzi slimo sievietes, kas jaunākas par 30 gadiem, mammogrammu (krūšu audu rentgenogrāfisks izmeklējums) vēlams veikt ātrāk par 35 gadiem. Mammogrāfiju jāveic, ja parādās izdalījumi no krūšu galiem. Ja ir regulāras mēnešreizes un nav hormonālu traucējumu, pietiek tikai ar ginekologa apmeklējumu. Pēc 35-40 gadiem mammogrāfiju ieteicams veikt reizi divos gados. Visoptimālākais risinājums ir vienu gadu veikt krūšu audu US izmeklēšanu, otru gadu – mammogrāfiju. Tā kā meitene nepiedzimst ar nobriedušu dzimumsistēmu, iestājoties pubertātes vecumam, rodoties hormonu svārstībām, nepieciešams laiks, kamēr hormonālā sistēma stabilizējas. Meitenei gadu pēc menstruāciju sākšanās vismaz reizi gadā jāapmeklē ginekologs, kas apskata arī krūtis un veic US izmeklēšanu. (Turklāt vēlama arī krūšu audu ultrasonogrāfija.) Seksuāli aktīvām sievietēm reizi gadā jāveic onkocitoloģiskā izmeklēšana. Ginekoloģiskā izmeklēšana noteikti nepieciešama reizi gadā, jo bieži ginekoloģiskās slimības var noritēt ar kuņģa zarnu trakta simptomātiku.
  • Osteoporoze (kaulu blīvuma samazināšanās ar sekundāru kaulu deformāciju, kas var izsaukt kaulu spontānus lūzumus) raksturīga ne tikai sievietēm (retos gadījumos arī vīriešiem), sasniedzot klimaktērisko vecumu (45-52 gadi), bet ar to slimo arī bērni. Ja bērnam ir kaulu attīstības anomālijas, deformācijas, var attīstīties osteoporoze. Bērnam sasniedzot triju mēnešu vecumu, jāapmeklē ortopēds, lai laikus novērstu iespējamās kaulu attīstības problēmas. Sievietēm, sasniedzot klimaktērisko periodu, mainās hormonālā sistēma, samazinās hormoni, kas izraisa D vitamīna vielmaiņu un aizsargā kaulus no osteoporozes. Ja ir sāpes kaulos un mugurā, reizi gadā vēlams osteodensitometrijas izmeklējums.
  • Bērnam pirmo reizi zobārstu vajadzētu apmeklēt divu gadu vecumā, bet pieaugušajiem to vēlams darīt reizi sešos mēnešos. Lai novērstu zobu deformāciju, zobārsta konsultācija noteikti vēlama bērniem 6-7 gadu vecumā, kad mainās zobi.
  • Reizi gadā būtu jāveic gan urīna analīzes, gan koprogramma (fēču izmeklējums), gan pilna asinsaina. no vēnas. Urīna analīzes veicamas, lai atklātu kādu infekciju, diagnosticētu akūtas iekaisuma problēmas, konstatētu nieru vai urīnceļu patoloģiju, endokrīnos vai metaboliskos traucējumus, kuros nieres funkcionē normāli, bet urīnā parādās attiecīgai slimībai specifiski galaprodukti; asinsaina atklāj asins slimības un mazasinību, koprogramamma ataino procesus kuņģa zarnu traktā, fermentu un baktēriju darbību, iekaisuma procesus, gļotādas stāvokli.
  • Papildu izmeklējumi

    Pieaugot saslimstībai ar HIV, B un C hepatītu, ik gadu ieteicams veikt arī šo vīrusinfekciju analīzes. Piemēram, lai izvērtētu diagnostisko izmeklējumu nepieciešamību, “Veselības centrs 4” profilaktisko apskašu programmā iekļauj speciālas anketas, ko aizpilda pacients. Balstoties uz anketas datiem vai atklājot kādu slimību, speciālistam ģimenes ārstam vieglāk noteikt papildu radioloģiskos vai laboratoriskos izmeklējumus.

    Ja ir ādas krāsas pārmaiņas, parādās pigmentācijas vai depigmentācijas plankumi, jaunveidojumi ādā, noteikti jāapmeklē dermatologs, lai izslēgtu ādas ļaundabīgos audzējus. Turklāt nereti āda var liecināt arī par iekšējo orgānu slimībām. Bērniem 3-4 mēnešu vecumā obligāti nepieciešama ķirurga konsultācija (īpaši zēniem, lai novērstu uroloģiskās problēmas).

    Rodoties aizdomām par vēnu problēmām, ja gēnos tās bijušas, pēc grūtniecības noteikti jāapmeklē asinsvadu ķirurgs flebologs. Vēlams veikt Duplex sonogrāfiju asinsvadiem, kas ļauj izvērtēt venozo plūsmu dziļajās un virspusējās vēnās, diagnosticēt iedzimtās vēnu patoloģijas.

    Tā kā pēdējā laikā ir īpaši izplatītas dažādas alerģiskas slimības, vēlama ir alergologa konsultācija, it īpaši, ja bijuši kuņģa zarnu trakta traucējumi, plaušu slimības (bronhiālā astma), produktu nepanesamība. Arī endokrīnās sistēmas izmeklējumi vēlami, kaut arī cukura līmenis asinīs ir normas robežās, jo pastāv riska faktors (var veidoties sirds asinsvadu slimības, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, holesterīna vielmaiņas traucējumi).

    Bērniem līdz trim mēnešiem jāveic neirosonogrāfija (smadzeņu struktūras izpēte), jo, slēdzoties “avotiņam”, būs grūtāk konstatēt anomālijas.

    Balsta kustību (mugurkaula) problēmu, galvas reiboņa, bezmiega gadījumā vēlama arī neirologa konsultācija. Turklāt Latvijā ir pieejams jauns pakalpojums - polisomnogrāfija (miega diagnostika), kas palīdz objektīvi novērtēt cilvēka organisma funkcionēšanu miegā. Šī izmeklēšana neskaidrību gadījumā palīdz noskaidrot bezmiega vai nepatīkamo simptomu (galvassāpes, nogurums, nervozitāte utt.) iemeslu.

    Datu elektroniskā glabāšana

    Pietuvojoties pasaules valstu līmenim medicīnas aprūpē un lai profilaktiskās medicīnas apskates programmu pilnveidotu un garantētu drošu datu glabāšanu, atsevišķās Latvijas medicīnas iestādēs ir sācies ne tikai radioloģiskās diagnostikas iekārtu digitalizācijas process – izveidota radioloģiskās informācijas sistēma (RIS), bet arī izveidota speciāla datu arhivācijas sistēma (PACS). Jebkuri attēli ir digitāli, tos var pārraidīt lokālā datortīklā. Tā kā datus saglabā “Dicom- 3” formātā, tie ir pazīstami jebkurā darba vietā, kur lieto modernas digitālas iekārtas, un nepieciešamības gadījumā izmeklējumus var pārsūtīt citām ārstniecības iestādēm elektroniski, dodot iespēju piesaistīt arī ārzemju speciālistus. Turklāt katram pacientam individuāli izveido tieši viņa datu bāzi – elektronisko kartīti, kurā saglabā visas ziņas par pacientu, vizuālās diagnostikas (RTG, DT, US, kardiogramma utt.), laboratoriskos un citus izmeklējumus. Pacienta dati tiek glabāti speciālā datu arhivācijas sistēmā (PACS), kas dod iespēju tos salīdzināt un sekot slimības gaitai. Izmeklējumus iespējams saglabāt CD formātā, kvalitatīvi izdrukāt dažādos veidos – uz fotopapīra vai filmām, uz vienas lāzerprintera izdrukas savietojot dažādus attēlu diagnostiskas izmeklējumus.

    Prognozē, ka nākotnē RIS ļaus ietaupīt laiku un naudu, paātrinās un sekmēs precīzas diagnozes uzstādīšanu. Ar speciālu attēlu pārlūkošanas un apstrādes programmu pieejamas plašākas attēlu izvērtēšanas iespējas un līdz ar to arī precīzāka diagnostika. Ņemot vērā, ka attēlu iespējams palielināt, samazināt, padarīt kontrastaināku, to aplūkot mīksto un cieto audu režīmā, veikt precīzus mērījumus, digitālās radioloģijas sistēmas ieviešana pasargās pacientu no papildu nevēlamās starojuma devas, jo nebūs jāveic atkārtots izmeklējums, kas bieži vien bija nepieciešams agrāk. Turklāt visus iepriekš veiktos izmeklējumus saglabās vienkopus centralizētā privāto medicīnas iestāžu datu arhivācijas sistēmā.

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!