Pārsteidzoši šie kaķi ir tāpēc, ka viņu aste ir vai nu ārkārtīgi maza, vai tās vispār nav.
Ir radies nepareizs priekšstats, ka manksiem esot grūti lēkt un rāpties kokos, bet īstenībā astes trūkums kaķim netraucē.
Šī kaķu šķirne veidojusies Menas salā, kas atrodas Īrijas jūrā pie Lielbritānijas rietumu krastiem.
Visticamāk, ka apmēram pirms 4 gadsimtiem spontānas mutācijas rezultātā piedzima pirmais kaķēns bez astes. Šis dzīvnieks izdzīvoja, izauga par spēcīgu kaķi, kas spēja pāroties. Tā pakāpeniski uz salas radās arvien vairāk bezastainu kaķu. Izolācija ļāva bezastes kaķiem gūt pārsvaru, un galu galā uz salas bezastainu kaķu bija vairāk nekā to kaķu, kam aste bija.
Šo neparasto dzīvnieku eksistence nepalika neievērota. Par viņiem ieinteresējās kaķmīļi citās pasaules malās. Saglabājušās ziņas, ka šie kaķi importēti jau 1830. gadā, bet ap 1890. gadu manksi sāka parādīties kaķu izstādēs ASV un Eiropā.
Šodien ieinteresēti kaķu audzētāji un pazinēji joprojām dodas uz Menas salu, lai iegūtu piemērotus dzīvniekus audzēšanai.
Milzīgā kaķmīļu interese par manksiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados spieda manksu pārvaldītājus izveidot oficiālu kaķu audzētavu, lai apturētu kaķu skaita samazināšanos Menas salā. Tajā laikā jebkurš, kurš interesējās par manksiem, varēja doties uz šo audzētavu. Deviņdesmito gadu sākumā šī kaķu audzētava tika privatizēta. Tā darbojās ar zaudējumiem, līdz beidzot tika slēgta. Menas salā šķirne vēl joprojām ir oficiāli aizsargāta.
Pasaulē par dīvainiem tiek uzskatīti bezastaini kaķi, bet Menas salā – kaķi ar asti. Reiz kāds Menas salas fermeris, noskaidrojis, ka citviet Eiropā dzīvo kaķi ar asti, brītiņu palūkojies tālumā un tad teica: “Tam jāizskatās ļoti smieklīgi – visiem šiem kaķiem ar asti.”
Raksta tapšanā izmantota Esteres Verhofa-Verhallenas enciklopēdija “Kaķi”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
