Suņi slimo ar infekcijas un invāzijas slimībām, ar kurām var saslimt arī cilvēks. Viena no bīstamākajām šādām slimībām ir trakumsērga. Trakumsērgu izraisa vīruss, kuru ar siekalām izdala slimais dzīvnieks. Ar vīrusu var inficēties, ja sakož slims dzīvnieks – inficētas siekalas caur kosto brūci nonāk cilvēka (vai suņa) organismā.
Pie cilvēkam un sunim kopīgām slimībām pieder arī tuberkuloze, ādas sēnīšu slimības, toksoplazmoze, leptospiroze, vairāku helmintu sugu izraisītas slimības.

Bez minētajām vēl ir virkne slimību, kuras tiešā veidā tiek nodotas no suņa cilvēkam, bet slimais suns ir šo slimību izplatīšanās avots, tādēļ nepieciešams ievērot sanitāri higiēniskās normas un personīgo higiēnu. Īpaši uzmanīgi jāizturas pret klaiņojošiem dzīvniekiem. Tos nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt, glāstīt, vest mājās, nepakonsultējoties ar veterinārārstu. Īpaši svarīgi to ir iemācīt bērniem.

Cilvēki ar suņu zarnu parazītiem visbiežāk invadējas caur muti. Uz suņu apmatojuma, ķepām un purna atrodas daudz parazītu oliņu, kas, dzīvnieku glāstot, nonāk uz cilvēku rokām. No nemazgātām rokām zarnu parazītu oliņas nonāk cilvēka mutē, no kurienes sāk savu attīstības ciklu un ceļojumu pa vairākām iekšējo orgānu sistēmām. Parazītu oliņām nonākot tievajās zarnās, no tām izšķiļas kāpuri, kas caur gļotādu nonāk asinsvados un ar asinīm tiek iznēsāti pa visu organismu. Tie migrē pa iekšējo orgānu audiem, izraisot aknu, plaušu, centrālās nervu sistēmas un acu ābolu bojājumus.

Suņiem bieži tiek atļauts laizīt cilvēkam seju, rokas – un atkal rodas iespēja invadēties ar zarnu parazītiem. Bērni var invadēties, spēlējoties smiltīs, kurās nokļuvuši dzīvnieku izkārnījumi. Cilvēki var invadēties, apēdot nemazgātas meža ogas, kuras aptraipītas ar savvaļas dzīvnieku izkārnījumiem.

Īpaši uzņēmīgi pret zarnu parazītiem un infekcijām ir bērni.

Turot dzīvniekus dzīvoklī, nevajag pieļaut, ka viņi guļ gultās, uz dīvāniem u.tml. Vienā dzīvoklī turēt vairāk par vienu kaķi un suni nav ieteicams, jo krasi pasliktinās mājas sanitārie apstākļi. Pēc kontaktēšanās ar dzīvnieku jāmazgā rokas.

Ja pagājušo gadsimtu dēvē par bakteriālo infekciju gadsimtu, tad nākotnē pārsvaru gūs sēnīšu izraisītas slimības. Mikroskopisko sēnīšu sporas tāpat kā mikrobi atrodas visapkārt mums – zemē, uz dažādiem priekšmetiem, uz ādas, dzīvnieka apmatojumā. Nenomazgājot rokas pēc kontakta ar dzīvnieku, uz tām var palikt dažādi slimību ierosinātāji. Gan mikroskopiskās sēnītes, gan mikrobi gaida brīdi, kad organismam pazemināsies imunitāte, radīsies kāds ādas ievainojums – tad arī sāks attīstīties slimība. Veicot sēnīšu infekciju profilaktiskās pārbaudes, jūs pasargāsiet dzīvnieku un sevi no slimības attīstīšanās.

Liela nozīme suņu slimību profilaksē, kā arī ģimenes locekļu veselības saglabāšanā ir suņu profilaktiskajai potēšanai un regulārai attārpošanai, kā arī savlaicīgai un regulārai ādas parazītu iznīcināšanai.

Raksta tapšanā izmantota "Suņu avīze".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!