Par visvērtīgākajiem uzskata melnos persiešus, kuriem vilnas mati nokrāsojušies visa mata garumā, bez pelēkā toņa pie matu saknēm. Visbiežāk melnu kaķu vilnai piemīt rūsgana vai pelēcīga nokrāsa, taču izstādēs krāsu nebrāķē līdz 2 gadu vecumam, kad tai jābūt kraukļa melnai līdz pašām saknēm. Interesants ir pieredzējušu audzētāju novērojums – ja kaķēnam 2,5 līdz 3 mēnešu vecumā ir izteikti melna krāsa, tad vēlāk krāsojums nebūs tik labs kā tiem, kuriem šajā vecumā redzama izteikti gaiša pavilna.
Lai iegūtu labu melno toni, vajadzētu pārot melnu kaķeni ar melnu runci, bet tas bieži noved pie vispārējā tipa pasliktināšanās, tāpēc arī felinologi savā darbā secinājuši, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja melnu kaķeni pāro ar baltu, melni baltu, sarkanu vai sarkanas marmorkrāsas runci; melnu runci vislabāk pārot ar baltu, bruņurupuča krāsas kaķeni vai ar kaķeni, kurai ir bruņurupuča krāsojums ar baltu. Nav ieteicama melnu dzīvnieku pārošana ar ziliem, jo tad pavilna visbiežāk ir gaiši pelēka.
Melnie persieši nedrīkst ilgstoši uzturēties saulē, jo tad viņu vilna kļūst rūsgana. Ļoti vēlama ir melnu kaķu mazgāšana, jo tad vilna kļūst maigāka un vieglāk izķemmējas pelēcīgie, vecas vilnas mati. Šobrīd ir pieejami speciāli šampūni, kas domāti melniem kaķiem un ko vajadzētu izmantot. Arī pūderējot kaķi, jāizmanto melns pūderis.
Melno persiešu acu krāsai jābūt no dzintara dzeltenas līdz tumši oranžai, bet gadās, ka acis ir ar zaļganu nokrāsu vai pat zaļu loku apkārt zīlītei. Tas stipri samazina vērtējumu izstādēs. Nav vēlamas arī blāvi dzeltenas acis. Melnie persieši ir temperamentīgāki un bieži vien arī atturīgāki par citu krāsu Persijas kaķiem.
Nereti melnajiem persiešiem ūsas mēdz būt baltā krāsā, kas nav uzskatāms par defektu, bet balti plankumiņi jebkur citur uz ķermeņa ir nepieļaujami – šādu kaķi izstādē diskvalificē, neļaujot izmantot tālāk selekcijā.
Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata "Kaķi".