Ziemā, kad saule aizslēpusies aiz mākoņiem un neaplaimo mūs ar siltiem saules stariņiem, glābiņu meklējam solāriju pasaulē. Kā tas ietekmē ādu, stāsta “Veselības centra 4” estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītājs Raimonds Karls.
Skaistums un veselība - vai roku rokā?

Vairums sievietes uzskata, ka solārijs viņas vērš skaistākas un ādu veselīgāku. Tomēr ļoti daudz sieviešu ierodas pie dermatologa ar sūdzībām par dažādas krāsas un lieluma plankumiem uz ķermeņa, pieprasot šo problēmu atrisināt pēc iespējas ātrāk...

Seko ārsta atteikums, jo diemžēl nav (un diez vai tuvākā nākotnē būs) medikamenti, kas spējīgi pilnībā atjaunot UV staru bojātās ādas struktūras. Turklāt ādas vēzis ir otrajā vietā starp visām vēža formām, tūlīt aiz plaušu ļaundabīgā audzēja. Ilgstošu novērojumu rezultātā konstatēts, ka UVA starojums izraisa agrīnu novecošanos un pigmentācijas plankumus. Piemēram, aktīvo solāriju apmeklētāju āda apsteidz saimnieka vecumu par kādiem 10-15 gadiem.

Ja par dabīgo sauli cilvēks nemaksā praktiski neko, tad par ādas bendēšanu solārijā sievietes atdod ievērojamu, mērķtiecīgi pārdomātu naudas summu. Turklāt pētījumi norāda, ka vairumā gadījumos Latvijā solāriju sfērā apkalpojošā personāla kvalifikācija un zināšanas nav atbilstošas, līdz ar to solāriju nodarītais ļaunums pieaug.

Apsekojot 20 solārijus, 80% gadījumu tika sniegta informācija par to, ka solārijā no mākslīgā iedeguma nav iespējams iegūt ādas vēzi. Šis apgalvojums ir nepareizs un nerada drošības sajūtu, it īpaši cilvēkiem, kuri nekļūst sārti pēc solārija apmeklējuma un tādējādi nekad nesargā savu ādu.

Vienlaikus pakalpojumu sniedzēji noliedz to, ka mākslīgie UV starojuma avoti var izraisīt smagas ādas reakcijas. Piemēram, UVA stari noārda ādas kolagēnās un elastīgās šūnas, ko pārliecinoši var redzēt, izmeklējot ādu ar ultraskaņu (ādas ultrasonogrāfiju), kas tagad pieejama arī Latvijā, “Veselības centrā 4”. Ultraskaņa palīdz diagnosticēt dažādas ādas saslimšanas vai konstatēt priekšlaicīgas ādas novecošanās pazīmes vēl pirms ārējo pazīmju parādīšanās. Iespējams sekot līdzi ādas struktūras izmaiņām, neveicot ādas biopsiju (histoloģisko izmeklēšanu). Turklāt var noteikt izvēlēto kosmētisko vai ārstniecisko līdzekļu efektivitāti, ultraskaņas izmeklēšanu veicot pirms to lietošanas un aptuveni 2 nedēļas pēc šo līdzekļa lietošanas.

Kas jāņem vērā, apmeklējot solāriju?

  • Veģetārieši un cilvēki, kuri ievēro diētu, ir īpaši jutīgi pret UV stariem. Arī uzturā lielā daudzumā lietojot selerija sulu (250 ml dienā) un ķiplokus, kas satur īpašus ķīmiskos savienojumus, padara ādu jutīgu un, apmeklējot solāriju, var gūt smagus apdegumu.
  • Kontraceptīvie līdzekļi savienojumā ar solāriju var izraisīt pigmenta plankumu veidošanos.
  • Acs plakstiņu āda minimāli aiztur starojumu. Saules un solāriju gaisma var radīt kataraktu un tīklenes bojājumus, kā arī acs melanomu.
  • Agrā pavasarī un vasaras sākumā cilvēki apmeklē solāriju ar mērķi gūt «pamata iedegumu» vai «sagatavot savu ādu» pirms došanās saules staros. Tomēr atkārtoti solārija apmeklējumi nodrošina tikai ļoti nelielu aizsardzību pret tiem saules faktoriem, kas rada ādas bojājumus. Svarīgāk ir apzināties to, ka, UVA (solārija) stariem darbojoties roku rokā ar UVB (saules) stariem, tiek izraisīts ādas vēzis.
  • Solāriju starojums (jebkura veida iekārtai) 90-95% sastāda UVA starus un tajā pašā laikā 5-10% UVB. Tas nozīmē, ka āda tiek pakļauta gan pigmentētiem, gan nepigmentētiem ādas vēžiem.
  • Nelabvēlīgu un neatgriezenisku ietekmi uz ādu var atstāt arī viena sauļošanās reize. Piemēram, melanoma attīstās, sauļojoties reti un intensīvi, savukārt baziloma - uzturoties saulē vai solārijā bieži, bet neilgi.

Melanoma – bumba ar laika degli?

Nevienam netīk runāt par ļaundabīgu saslimšanu - vēzi, īpaši ja tas iespaido cilvēku dzīves labākajos gados. Nevienam nepatīk domāt par slimību, kuras ārstēšana ir grūta un izveseļošanās iespēja – iluzora. Nevienam negribas atgādināt, ka iespēja būt slimam pieaug sakarā ar veciem ieradumiem. Bet visi nosauktie fakti ir par vienu saslimšanu – melanomu, kuras veidošanos ietekmē solārijs.

Pētnieki Zviedrijā laika posmā no 1988 līdz 1990 gadam izpētīja 400 melanomas slimniekus un 640 veselus cilvēkus vecumā līdz 30 gadiem. Aptaujā iegūtās atbildes liecināja, ka melanomas slimnieki biežāk apmeklēja solāriju, salīdzinot ar veseliem indivīdiem. Vairāki citi pētījumi norāda identisku saistību.

Kā attīstās melanoma?

Normāla āda satur pigmentu sintezējošās šūnas melanocītus. Kad saules stari nonāk līdz šīm šūnām, brīvie radikāļi bojā šo šūnu DNS molekulas, kā rezultātā šūnās novēro mutācijas un ādas izaugumus, kas vēl nav audzējs, bet arī nav normāls stāvoklis.

Agrīnās attīstības stadijā melanomas šūnas atrodamas epidermā, ādas augšējā slānī. Ja melanomu diagnosticē un izoperē agrīnā stadijā, var garantēt 100% izārstēšanos. Ja šo slimību nenosaka agrīnā stadijā, izārstēšanās iespēja samazinās.

Melanomas pazīmes

Asimetrija – dzimumzīmes malas robežas atšķiras viena no otras malas. Ja dzimumzīmi sadala divās daļās, malām jābūt vienādām.

Neregulāras robežas – melanomas malas parasti izskatās nošķeltas vai asas.

Krāsa – melanoma parasti ir daudzkrāsaina, sākot no melnas, brūnas līdz pat baltai ar rozā un zilganu nokrāsu. Parastas dzimumzīmes ir iedeguma brūnā krāsā.

Diametrs – par melanomu liecina fakts, ja jaunveidojuma diametrs pārsniedz 6 mm.

Pazīmes, kurām jāpievērš vēl papildus uzmanība:

  • plakana vai piepacelta dzimumzīme virs ādas;
  • izmēru palielināšanās;
  • robežu izmaiņas – neregulāras malas;
  • krāsu izmaiņas – veidojums kļūst tumšāks vai tā robežās parādās tumši punkti, kā arī dzimumzīmes krāsa izplatās apkārtējā ādā;
  • pacēluma izmaiņas – pēkšņa plakana pacelšanās virs ādas;
  • virsmas izmaiņas – zvīņošanās, kreveles, čūlošanās, asiņošana;
  • apkārtējās ādas izmaiņas – apsārtums, pietūkums, pigmentācijas punktiņi;
  • izmaiņas jutīgumā – nieze, sāpes, velkoša sajūta;
  • konsistences izmaiņas – mīksta, cieta.

Normālas izmaiņas dzimumzīmēs var novērot bērna augšanas periodā, grūtniecības laikā vai arī, ja ir kādi apkārtējās vides kairinājumi.

Melanomas riska faktori

  • ģenētika;
  • gaiša āda, gaiši mati, tendence uz saules apdegumiem;
  • tieksme uz ādas audzējiem;
  • neparastas dzimumzīmes (parasti lielākas par 6 mm, neregulārām malām un daudzkrāsainas);
  • daudz plakanu un paceltu dzimumzīmju uz ķermeņa;
  • lielas, brūnas, iedzimtas dzimumzīmes;
  • sāpīgi pūšļveida saules apdegumi, īpaši jaunībā;
  • ilgstoša uzturēšanās telpās.

Vai solāriju lietošana Latvijā tiks ierobežota?

ASV, Lielbritānijā un daudzās Eiropas valstīs atšķirībā no Latvijas solāriji kalpo nevis kā skaistumkopšanas iekārta, bet kā profilaktisks ārstniecības līdzeklis. Šajās zemēs bērniem līdz 18 gadiem aizliegts apmeklēt solāriju. Savukārt pieaugušie turp var doties tikai ar ārsta nosūtījumu, lai ārstētu dažādas dermatoloģiskas slimības, piemēram, atopisko dermatīdu, zvīņēdi, strutainas ādas saslimšanas.

Savukārt pieņēmumu, ka solārija gaisma pozitīvi ietekmē depresīvi noskaņotus cilvēkus, psihologi un psihiatri jaunākajos pētījumos noraida. Ultravioletais starojums necīnās ar depresiju, un vienlīdz labi nomāktības likvidēšanai un garastāvokļa uzlabošanai var izmantot jebkuru citu spilgtu gaismu. Turklāt ASV jau uz solāriju salonu durvīm parādījušies līdzīgi uzraksti kā uz cigarešu paciņām – “Solāriju apmeklētāji pakļauti vēža riskam!”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!